Motorizētā vienība (1914)
Zili brīnumi (1945)
Nāves šoseja (1991)
Laikā, kad poļi izmisīgi centās aizstāvēt Varšavu un zem aviobumbu lietus atvairīt vācu uzbrukumu, valsts austrumu rajonos ielauzās jauns ienaidnieks – 1939. gada 17. septembrī Polijas robežu pārgāja Sarkanā armija.
Kopš cilvēces pirmsākumiem armijas viena no galvenajām rūpēm bija paēdināt karavīrus. Jo pilnāks vēders, jo lustīgāka karavīra ikdiena!
1502. gada rudenī Pleskavas apkaimē tika dots pirmais trieciens Maskavijas ekspansijai rietumu virzienā.
Jo vērienīgāks un nežēlīgāks karš, jo smagāk klājas gūstekņiem. Otrā pasaules kara pieredze to apstiprināja pilnā mērā, jo tā laikā bojā gāja miljoniem karagūstekņu.
Nacistiskās Vācijas 6. armijas pavēlnieks ģenerālfeldmaršals Frīdrihs Pauluss ne tikai zaudēja Staļingradas kauju, bet arī padevās padomju spēkiem.
Bagātajā karavīra mūžā liktenis viņam bija lēmis dienēt vairāku valstu armijās, valkāt dažādu valdību dotos karavīra mēteļus, pabūt karos, gūstā, trimdā.
Gluži tāpat kā Ukrainai tagad, arī tās tālajai priekštecei Zaporižjas Sičai nācās cīnīties ar ienaidniekiem.
Līdzīgi kā Latvija ar strēlnieku bataljonu veidošanu, arī Somija savai neatkarībai pamatus lika ar brīvprātīgo vienību – jēgeru bataljoniem. Taču tie cīnījās frontes pretējā pusē, aci pret aci ar mūsu strēlniekiem.
Atbrīvojoties no padomju mantojuma, reizēm aizmirstībā nogrimst arī tie, kuri to nebūtu pelnījuši. Šis ir stāsts par vienu no viņiem.
Viens no ieročiem, ar ko Ukrainas bruņotie spēki cementē savu aizsardzību, cīnoties pret Krievijas agresiju, ir īpaši vieglā un efektīvā haubice M777
Karodziņš nacionālajās krāsās, kāta pamatne izgatavota no priedes, pie kuras 1919. gada 6. martā krita pulkvedis Oskars Kalpaks.
Latvijā dzimušo Anatolu Lapiņu pasaulē pazīst kā vienu no labākajiem «Porsche» dizaineriem.
Ekspresīva un spilgta, par izcilu traģisko un dramatisko aktrisi dēvētā Marija Leiko lielāko daļu sava profesionālā mūža aizvadīja Vācijā, kur bija labi zināma teātra un kino aktrise.
Sieviete, kura spēja uzzināt visu, bet izvēlējās klusēt. Latviete Kristīne Čilvere ar segvārdu Fifi, slavenākā no aģentēm-provokatorēm Otrā pasaules kara laikā.
Viņa ir vienīgā no Latvijas, kura tikusi oficiāli iecelta svēto kārtā kā Māte Marija.