Viens no daudzajiem salmiņiem, kas salauza Padomju Savienības mugurkaulu, bija notikumi Polijā. Pret komunistisko valdību vērstie streiki Polijā izvērsās par visas tautas kustību un beigu beigās noveda pie komunistiskā režīma sabrukuma.
Var tikai pabrīnīties, kā mūsu tautiešiem tik lielā skaitā izdevās ieņemt vadošus amatus čekā, bet vēlāk NKVD struktūrās. Bet cik tad īsti viņu bija – šo latviešu čekistu, kādēļ viņi izvēlējās šo ceļu, un kas ar viņiem beigu beigās notika?
Visi esam dzirdējuši par latviešu strēlnieku Kurzemes, Bauskas vai Zemgales bataljoniem un pulkiem, taču mazāk zināms, kā tad tie tika pie saviem nosaukumiem.
Viņš bija leģendārs karavīrs, izcils varonības piemērs un drošsirdības paraugs, patriots, kurš augstāk par visu izvirzīja dzimtenes mīlestību, palikdams nesalauzts arī padomju okupācijas varas soda nometnēs Vorkutā un Mordovijā. Viņu sauca Ernests Laumanis.
Latvijas XX gadsimta vēsturi sarunvalodā mēdz dalīt ulmaņlaikos, krievu laikos un vācu laikos. Par pēdējiem tiek runāts vismazāk, jo vācu okupācija Otrā pasaules gados ilga tikai trīsarpus gadus.
No Valensijas un Madrides līdz Novgorodai un Ļeņingradai – tāds Otrā pasaules kara gados bija spāņu brīvprātīgo Zilās divīzijas jeb Division Azul ceļš.
Vācijā darbs pie tērauda bruņucepures izstrādes sākās 1915. gadā. Par veiksmīgāko piedāvājumu tika atzīts Hannoveres Tehniskā institūta zinātnieka Dr. Frīdriha Šverda izstrādātais bruņucepures variants.
Ar uguni un napalmu (1967)
Kāp mugurā! (1915)
Balkānu kari (1912)
Mika Džegera un Kīta Ričardsa mīla un naids The Rolling Stones 60 gados
Šveices Konfederācijas «kultūras ikona». Nelielos izmēros ietvertas augstas lietderības simbols un sinonīms.
Kaut gan Otrā pasaules kara beigās lielāko daļu Austrijas ieņēma padomju karaspēks, šī valsts tomēr netika iekļauta sociālisma blokā. Kā Austrijai izdevās saglabāt neitralitāti PSRS un Rietumu pretstāvē?
Karaliskais slēpojums (1987)
Sniega talka (1966)
Autoveikals atbraucis! (1955)
Robežsargu mītne (1935)
Par Kazimira Maļeviča Melno kvadrātu droši vien ir dzirdējuši visi, taču krietni mazāk būs to, kuri zina, ka tādu pašu mākslas darbu 33 gadus agrāk radīja kāds francūzis, vārdā Alfonss Allē. Viņam tas bija tikai asprātīgs joks – viens no daudzajiem, ar ko viņš sajūsmināja Franciju.