Spriežot pēc pēdējo gadu notikumiem, var rasties iespaids, ka Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas attiecības jau izsenis ir bijušas ne pārāk labas. Ja atskatāmies tālākā pagātnē, draudzības periodi ir bijuši ievērojami ilgāki nekā saspīlējuma.
Kad pirms 105 gadiem varu Krievijā sagrāba boļševiki, reti kurš domāja, ka Ļeņins un viņa kompānija pie varas noturēsies ilgāk par pāris mēnešiem – tik haotiski noritēja apvērsums un varas pārņemšana.
Kad ASV likumdevēji 1920. gada sākumā pieņēma konstitūcijas 18. labojumu, kas aizliedza alkohola ražošanu, transportēšanu un pārdošanu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, viņi diez vai spēja iedomāties, kādas sekas tas izraisīs.
Abrene jeb Jaunlatgale. Šis purvainais un mežainais kādreizējais mūsu valsts zemes stūris ir teiksmu apvīts.
Malkas jautājums (1930)
Kodolkara patvertne (1955)
Smaržu laboratorija (1980)
Londonas automobiļu izstāde (1902)
Pagaidu miteklis (1920)
Jaunie «ikarusi» (1973)
1945. Gada pavasarī Berlīnē vēl nebija noklususi pēdējo šāvienu atbalss, kad no iekarotās Vācijas uz Padomju Savienību sāka plūst vilcienu sastāvi ar salaupītajām mantām.
Armijas ekonomiskais veikals bija viens no lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā. Tas kļuva par vienu no sava laika simboliem un arī par pašu pirmo lielveikalu valstī.
Pirms 50 gadiem Minhenē notikušās XX vasaras olimpiskās spēles iegājušas vēsturē kā pašas asiņainākās. Pēc palestīniešu teroristu sarīkota uzbrukuma tika nogalināti 11 Izraēlas delegācijas pārstāvji un viens Rietumvācijas policists.
Patiess stāsts par to, kas notika ar ASV pretvalstiskajiem elementiem, kurus nosūtīja uz viņu iedomāto sapņu zemi Krieviju.
Cik zināms, ruporus izmantoja jau Maķedonijas Aleksandra armijā, lai dotu komandas karaspēkam. Taču īstu apvērsumu izraisīja cita ierīce – telefons.
Nesen iznākusī filma «Elviss» atmodināja interesi par leģendāro rokenrola karali Elvisu Presliju. Lūkosim noskaidrot, cik pamatoti Elvisam piešķirts karaļa gods un vai bija arī citi pretendenti uz šo titulu?
Ukrainas neatkarības centieniem saknes meklējamas tālā pagātnē – līdz laikiem, kad pie Dņepras upes pastāvēja demokrātiska kazaku republika.
Neviens no mums, kas nejūt ciešāku saikni ar pravieša Muhameda (570–632) pielūdzējiem jeb, īsāk sakot, ar musulmaņiem, tur nekad nenonāks.