Sniega talka (1966)
Autoveikals atbraucis! (1955)
Robežsargu mītne (1935)
Par Kazimira Maļeviča Melno kvadrātu droši vien ir dzirdējuši visi, taču krietni mazāk būs to, kuri zina, ka tādu pašu mākslas darbu 33 gadus agrāk radīja kāds francūzis, vārdā Alfonss Allē. Viņam tas bija tikai asprātīgs joks – viens no daudzajiem, ar ko viņš sajūsmināja Franciju.
Rozi Bertēnu diezgan droši var dēvēt par stilistu profesijas aizsācēju. Tieši viņa bija modes noteicēja XVIII gadsimta Parīzē, jo Bertēna bija karalienes Marijas Antuanetes personīgā drēbniece.
Krievijas vēsturē ir viens laika posms, kas ārkārtīgi atgādina šajā valstī patlaban notiekošo. Un notika tas cara Nikolaja I valdīšanas laikā.
Garas sveicēju rindas, dāvanas un apsveikuma vēstules, glaimojošas runas, vētraini aplausi un īpaši iestudēts uzvedums Dailes teātrī četru stundu garumā. Varētu padomāt – runa droši vien ir par kādu Kārļa Ulmaņa sumināšanas reizi. Taču patiesībā stāsts ir par latviešu sociāldemokrātijas vadoņa Paula Kalniņa 60. jubileju.
Par vienu no lielākajām astoņdesmito gadu triecienceltnēm, kuras būvē bija iesaistītas gan studentu vienības, gan arī vienkārša darba jaunatne, kļuva Baikāla–Amūras maģistrāle jeb BAM. Tās celtniecība sākās vēl 1926. gadā, bet pabeidza to astoņdesmito gadu beigās.
Sējēju un ražas novācēju trūkums bija katastrofāls, tādēļ talkā tika saukta komjaunatnes organizācija, kurā «brīvprātīgi piespiedu kārtā» bija gandrīz visi jaunieši vecumā līdz 28 gadiem. Pirmie aktīvisti bija prestižās Maskavas Valsts universitātes studenti, kuri pēc komjaunatnes biroja aicinājuma brauca glābt PSRS ekonomiku Ziemeļkazahijas stepēs.
Ja pieminam starpkaru Latvijas ekonomiku, tad droši vien daudziem uzreiz nāk prātā stāsti par sviesta un bekona eksportu. Lūkosim noskaidrot, vai to tiešām var dēvēt par Latvijas veiksmes stāstu...
No stāsta par Jākoba jeb Džeikoba dzīvi var daudz ko pamācīties. Te ir gan pārliecība, gan uzņēmība, gan apbrīnojamas darbaspējas un ne mazāk apbrīnojama ticība savai zvaigznei.
Viņam bija neskaitāmi pseidonīmi, tomēr lielākoties pasaule viņu pazīst kā Džilu Keinu, lai gan piedzima viņš kā Elija. Diezgan likumsakarīgi, ka zēns, kuram tiek dots vārds ar nozīmi sūtīts veikt brīnumus Dieva vārdā, rada Supermena un citu pasaulslavenu varoņu tēlus, kuriem joprojām seko pasaules jūtīgākie prāti.
Līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidum Lielbritānijā pastāvēja nāvessods pakarot, bet viens no bendēm – Alberts Pjērpoints – kļuva par nacionāla mēroga slavenību.
Pirms diviem gadiem notikušais karš drīzāk pielicis nevis punktu, bet daudzpunkti Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā, kura likme ir Kalnu Karabaha – aptuveni 4400 kvadrātkilometru liela platība, kas formāli joprojām uzskatāma par Azerbaidžānas sastāvdaļu.
28 vīriem, kuri atradās uz Ernesta Šekltona Antarktīdas ekspedīcijas kuģa Endurance, kas 1915. gada janvārī iesala ledū Vedela jūrā, izredzes uz izdzīvošanu tuvojās nullei. Taču ekspedīcijas vadītāja un komandas apņēmības dēļ izglābās visi.
Par košļenes izgudrošanu varam pateikties gāztajam Meksikas prezidentam un viņa neveiksmīgajam biznesa projektam.
Visskaļāk «Ķeriet zagli!» parasti kliedz tas, kuram pašam sirdsapziņa nav tīra. Līdzīgu taktiku izmantoja arī Padomju Savienība, vārdos skaļi iestājoties par mieru, bet vienlaikus bez lieka trokšņa piegādājot bruņojumu puspasaulei.
Lielākās Latvijas katoļu svētvietas, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, slienas piemineklis Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai – karalienei Martai.