Cīņa par ražu (1952)
Šaha lielmeistars (1927)
Neveiksmīgais dirižablis (1933)
Ich bin ein Berliner (1963)
2022.gadā Ukraina atzīmēja holodomora 90. gadadienu, bet Eiropas Parlaments un vairākas valstis šo Staļina noziegumu atzina par genocīdu.
Ukrainas holodomors un BADS Pievolgā divdesmito gadu sākumā bija MILZĪGA MĒROGA traģēdijas, taču arī pirms un pēc tam pasaule ir piedzīvojusi vēl dažus baisus bada laikus. Turklāt daži no tiem bija lielā mērā mākslīgi radīti.
Kā Svētās zemes karotāji kļuva par senprūšu pakļāvējiem un Prūsijas valsts pamatlicējiem
Droši vien visi ir dzirdējuši stāstu par to, kā dzima mīlīgi par «vabolīti» dēvētais Volkswagen automobilis.
Starpkaru periodā Latvijā pastāvēja civilā aviācija un, lai arī reisu skaits nebija liels, ar katru gadu pārvadāto pasažieru skaits pieauga.
Hitleram un Staļinam bija daudz kopīga. Sapņi par teritoriju paplašināšanu un jaunas kārtības iedibināšanu. Pieticība personiskajā dzīvē un skatīšanās caur pirkstiem uz līdzgaitnieku netikumiem. Taču bija arī atšķirības.
Dānijā dzīvojošo ebreju izvešanu uz Zviedriju Otrā pasaules kara laikā var dēvēt par vienu no visu laiku vērienīgākajām glābšanas operācijām. Unikālu to padara arī fakts, ka ebreju glābšanā piedalījās visa dāņu tauta.
Ielūkosimies dažās seno laiku krimināllietās, kas XVI–XVIII gadsimtā izskatītas Dundagas pilsnovadā. Šoreiz tajās, kas saistītas ar slepkavībām, dienesta noziegumiem un izvarošanām.
Uzņemšanas laukumā (1959)
Cieta nosēšanās (1920)
Katriem dziesmu svētkiem ir gan parādes puse, gan arī aizkulises. Šis ir stāsts par četru mūsu vēsturē nozīmīgu dziesmu svētku mazzināmām lappusēm.
Kādēļ Staļinam tik ļoti vajadzēja Baltijas valstis? Iemesli bija vairāki: sākot no vēlmes savākt Krievijas impērijai reiz piederējušās zemes un beidzot ar soli ceļā uz vispasaules komunisma sistēmas ieviešanu.
Starp čekistu tūkstošiem liela daļa bija tādi, kuru darbs aprobežojās ar dokumentu rakstīšanu un tādi, kuru rokas vārda tiešā nozīmē mirka asinīs.
Pēc Baltijas valstu okupācijas Padomju Savienība tās mēģināja izmantot sava ārpolitiskā svara audzēšanā, izveidojot Rīgā, Tallinā un Viļņā formāli «suverēnas» ārlietu ministrijas.