Viņam bija neskaitāmi pseidonīmi: Skots Edvards, Džils Staks, Staks Tils, Stack Til, Staktils Stacktil, Fils Martels un pat Pen Star… Tomēr lielākoties pasaule viņu pazīst kā Džilu Keinu, lai gan piedzima viņš kā Elija. Iespējams, diezgan likumsakarīgi, ka zēns, kuram tiek dots vārds ar nozīmi sūtīts veikt brīnumus Dieva vārdā, rada Supermena un citu pasaulslavenu varoņu tēlus, kuriem joprojām seko pasaules jūtīgākie prāti.
Bērnība
Viens no sava laika izcilākajiem komiksu ilustratoriem Elija Kacs piedzima 1926. gada 6. aprīlī Rīgā ebreju ģimenē. Viņa tēvs specializējās mājputnu audzēšanā un tirgošanā. Tomēr bizness nebija sekmīgs, ģimene tika vajāta, un tādēļ vecāki nolēma meklēt labākas nākotnes perspektīvas Amerikā - tolaik uz jauno krastu devās daudzi uzņēmīgi cilvēki. Kad puisēns bija trīs gadus vecs, Kacu ģimene emigrēja un atrada pajumti Ņujorkā, Bruklinas rajonā. Bērnības laiku Elija atcerējās kā ārkārtīgi nabadzīgu dzīves posmu. Ēdiena mājās gandrīz nekad nebija pietiekami, arī siltums reti kad pieturējās. Kādā intervijā mākslinieks dalījās atmiņās par to, kā kopā ar māti meklējuši vecas koka kastes, lai tās varētu nokurināt, papildus sasildot tējai vai zupai ūdeni. Dzīvoklītis bijis ārkārtīgi maziņš trim cilvēkiem, bet karstais ūdens - reta greznība… Elija auga ne vien ļoti kalsns, bet bija arī lutausis, izskata dēļ nereti izpelnoties lielāku zēnu izsmieklu. Izdzīvot viņam palīdzēja fantāzijas pasaule. Arī vairākus gadu desmitus vēlāk, stāstot par to laiku, Kaca sejā atplauks smaids, kad viņš teiks - un tad es redzēju to multfilmu par Tarzānu…
Jau bērnībā zēnu fascinēja atlēti un cirka mākslinieki, bet nu Tarzāns - tas papildus visam arī iemiesoja puisēnam līdz šim šķietami nesasniedzamu spēka, brīvības un pat lidojuma sajūtu. Elija vairāk par visu gribēja, lai arī viņa ķermenis būtu tikpat veikls un vingrs, centās to trenēt, bet ilgstošie bada laiki bija darījuši savu - viņš nekad nebūs tik veselīgs, kā būtu gribējies. Veselība vienmēr Eliju pievils.
Nākotnes piedzimšana
Tolaik populāri kļuva izklaidējoši īsmetrāžas sižeti, kas tika demonstrēti kino, televīzijā (tiem, kam tāda bija) vai atskaņoti radiolugu sižetu veidā, ražoti Rietumamerikā no 1850. gada līdz 19. gadsimta beigām. Ar tiem aizrāvās gan pieaugušie, gan bērni. Reiz Elija ievēroja, ka viņa draugs zīmē multfilmu varoni Papaiju, un nolēma pamēģināt arī pats. Tā puisis aizrāvās ar ilustrēšanu, pamazām arvien papildinot savu tēlu kolekciju.
Vēlāk savu lomu nospēlēs arī džeza izpildītāji un strauji plaukstošā literatūra, kuru Elija burtiski aprīs pa naktīm lukturīša gaismā, un visvairāk viņu aizraus piedzīvojumu romānu žanrs. Turklāt lasīt zēns iemācījās pašmācības ceļā - pateicoties tam, ka viņu ārkārtīgi sajūsmināja zīmējumi un tad ieinteresēja ķeburi, kas virknējās tiem apkārt, proti, burti. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Elijas bērnībā tie īsti nebija komiksi, kurus zēns pētīja, bet gan karikatūras avīzēs. Tie bija īsi stāstiņi, kas koncentrēti vēstīja par dzīvi, sportu, zinātni, tajos vienmēr bija kāda daļa humora.
Savu pirmo komiksu Kacs paņēma rokās vien 1939. gadā, kad viņam bija trīspadsmit. “Kā tagad atceros - istaba bija izkrāsota gaiši zilā krāsā, un es burtiski pazudu gultā ar pirmo Marvel Comics izdevumu… Man apkārt vairs neeksistēja nekas.” Tas gan nav gluži tipisks vecums, kad sākt lasīt komiksus, drīzāk izņēmums. Bet, kā jau minējām, šī pasaule puisi bija ievilinājusi jau ilgi pirms tam. Viņš bija arī sapratis - lai izdotos laba karikatūra, reizēm nepieciešams pat lielāka prasme nekā, lai uzrakstītu romānu. Un, ielauzījies burtu mākslā, zēns bija ar mieru iet skolā - ja nu dzīvē noderēs?
Puisis diezgan ātri saprata, ka darbs ar karikatūrām un komiksiem nozīmē divi vienā - tev ne vien jāzīmē, bet arī jāmāk rakstīt. Un jāraksta ar domu, un tai domai jābūt… Nu, jūs sapratāt… Bet viņš pēc dabas bija apņēmīgs, darba nebijās. To pamanīja, un beidzot viņštika arī pie savas ilgi kārotās balvas - ilustratora darba.
Dzīves skola
Mācību iestādi vecāki izvēlējās prātīgi, ar nodomu, lai puisim būtu ne vien izglītība, bet arī profesija, turklāt, ievērojot viņa intereses - Manhetenas Industriālo mākslas skolu. Tā bija laba skola, kuru absolvējuši, piemēram, dziedātājs Tonijs Benets, godalgotais aktieris un dramaturgs Hārvijs Fīršteins, režisors animators Ralfs Bakši. Papildus mācībām skolēni gāja arī vasaras praksēs, un gadījās tā, ka Kacam pavērās iespēja strādāt MLJ COMICS (vēlāk Archie Comics). Kā gan lai viņš pateiktu nē tādai iespējai?
Tā 16 gadu vecumā, nepabeidzis pēdējo klasi, Elija, sāka aktīvas darba gaitas. Ironiski, ka puisi atlaida jau pēc trīs nedēļām. Kādā intervijā vēlāk Kacs stāstīja, ka nenožēlojot šo izvēli, lai gan šajā darbavietā vienīgais, ko viņam ļāvuši darīt, bija - ražotnē salikt lapām apmales. Labā ziņa - jau pāris dienu laikā pēc atlaišanas viņš atrada jaunu darbu. Un paradoksāli - vēlāk viņu atkal pieņēma darbavietā, no kuras iepriekš atlaida…
Elija bija uzņēmīgs un darba nebaidījās. Jā, un sasodīti talantīgs arī. Lai gan puisis diezgan ātri saprata, ka darbs ar karikatūrām un komiksiem nozīmē divi vienā - tev ne vien jāzīmē, bet arī jāmāk rakstīt. Un jāraksta ar domu, un tai domai jābūt… Nu, jūs sapratāt… Bet viņš pēc dabas bija apņēmīgs, darba nebijās. To pamanīja, un beidzot viņš tika arī pie savas ilgi kārotās balvas - ilustratora darba. Kādā vēlākā intervijā Elija atklāja, ka sākumā viņu izglābušas sengrieķu traģēdijas, uzsverot, ka tieši šajā formā atrodami vislabākie sižeti ar lielāko, patiesāko dzīves gudrību un tādu kā lirisku skaistumu. Vēl viņu saistīja grieķu varoņeposos sastopamā dziļā zaudējuma izjūta, kur mīt patiesas, dziļas sāpes - bez primitīva patosa. Un, protams, cēlas jūtas. Iespējams, tieši iedvesmas smelšanās sengrieķu mītos izskaidro to, ka no citiem tā laika autoriem Kacs atšķīrās ar inovatīvām idejām un dramatisku stilu.
Pirmo reizi ar vēlāk zināmāko pseidonīmu Džils Keins Elija parakstījās, uzzīmējot Karlu Hūbelu, sauktu arī par King Carl - Amerikas beisbola zvaigzni, kas parādījās komiksā par supervaroņiem Scarlet Avenger MLJ’s Zip Comics izlaidumā. Tomēr laiku pa laikam viņš lietoja arī citus pseidonīmus un savu īsto vārdu, piemēram, kā Elija Kacs figurējot Terrific Comics un Cat-Man Comics. Tiek uzskatīts, ka visi šie daudzie pseidonīmi bija veids, kā noslēpt to, ka paralēli viņš strādā konkurējošos uzņēmumos.
Izkāpt no ēnas
Četrdesmito gadu sākumā Elija sāka strādāt DC Comics studijas ārštatā, kur sākotnēji viņa darbus izmantoja, uzdodot par citu - slavenāku autoru lolojumiem. Zināms, ka viņš zīmēja Džekam Kirbijam, piemēram, skicējot Sandman varoni Adventure Comics. Paralēli viņš arī piepelnījās ar pasūtījumiem no Timely Comics (vēlāk Marvel Comics).
Neilgi pirms astoņpadsmitās dzimšanas dienas Kacu iesauca armijā. Lai gan 19 mēnešus ilgs dienests Otrā pasaules kara laikā nevarēja būt vienkārši, vēlāk, vaicāts par to, Elija tikai atteica: “Viss kārtībā, attiecībā uz komiksiem nav mainījies nekas, jo to līmeni, kas reiz sasniegts meistarībā, neviens tev nevar atņemt.” Zināms vien tas, ka piedzīvotais viņā atstāja grūtsirdību, kas vēlākajos gados pārvērtās depresijā. Lai to mazinātu, Elija mēdza doties uz teātra un baleta izrādēm. Viņš kļuva par pastāvīgu Metropolitan operas apmeklētāju.
Pēc kara viņš zīmēja Adventure Comics, Sensation Comics, kā arī kopā ar Holivudas režisoru Gārsonu Kaninu strādāja pie vairākām televīzijas filmām, bet 1949. gadā tika pieņemts štatā National Allied Publications un piecdesmitajos gados uzzīmēja vairākus komiksu stāstus, tostarp All-Star Western un The Adventures of Rex the Wonder Dog. Viņš nekad nekavēja, vienmēr viss tika nodots tieši laikā, kā bija solīts. Tā ir reta kvalitāte radošai personībai. Un divus gadus vēlāk saņēma piedāvājumu oficiāli (ar savu vārdu) veidot Sandman komiksa turpinājumu Adventure Comics. Tobrīd viņa talants profesionāļu vidū jau tika vērtēts visai augstu.
Spēks un skaistums - lūk, ko es vēlos panākt, kad zīmulis pieskaras papīram.
Sudraba laikmets
Laika posmu no 1956. līdz 1970. gadam fani, kritiķi un industrijas pārstāvji dēvē par komiksu sudraba laikmetu jeb Silver Age. Tas bija laiks, kad komiksu popularitāte sasniedza iepriekš nebijušus augstumus. Neapšaubāmi, tas ne vien iespaidoju Kacu, bet arī bija liels viņa profesionalitātes un talanta nopelns. Tomēr nebija tik vienkārši, kā varbūt izskatās no malas.
1954. gadā tika pieņemts tā dēvētais Komiksu kodekss (Comics Code Authority) - noteikumi, kuru mērķis bija mazināt vardarbības un seksuālu ainu izplatību publiskajā kultūrā. Līdz ar to komiksu industrija, saprotams, piedzīvoja kritumu, jo publika taču bija pieradusi pie noteikta satura. Pret industriju vērsās arī sabiedrības doma, kuras flagmaņi - psiholoģijas speciālisti - kāra komiksus pie lielā zvana, uzskatot, ka tie grauj cilvēku, īpaši bērnu un pusaudžu psihi, jo aicina uz vardarbību. Industrijai bija divas iespējas - vai nu klapēt bodīti ciet, vai aicināt talkā ģēnijus. Un te uz skatuves parādījās Elija Kacs, tolaik sabiedrībā zināms kā Džils Keins. Viņš pievērsās komiksu zelta ēras varoņu pārradīšanai atbilstoši jaunajām prasībām un izdarīja to tik filigrāni, prasmīgi, dabiski, aizraujoši un smalki, ka ne velti šis laiks tiek dēvēts par Silver Age.
Elija brīvi improvizēja 1940. gada tēlu vadomotīvos un pat stāstu sižetos (sadarbībā ar autoru). Slavenākie no tiem - Green Lantern, kas tika ilustrēts 75 izdevumos, un arī Atom.
Tas ir arī laiks, kad, pateicoties viņa zīmuļa pieskārieniem, parādījās jauneklīgā supervaroņu komanda Teen Titans, un sešdesmito gadu beigās īsu brīdi uzmirdzēja Hawk un Dove, kā arī komikss Captain Action. Arī Black Hand stāstā Blackest Night un Guy Gardner komiksā Earth’s Other Green Lantern!. Bet ar pseidonīmu Skots Edvards Elija radīja vairākus Halka stāstus Marvel Comics Tales to Astonish.
Vēlāk Atlas Comics (bijušais Timely Comics un nākotnes Marvel Comics) viņš pārradīja tādus slavenus tēlus kā Halks, Tors un Kapteinis Mārvels. Savukārt septiņdesmitajos gados Kacs strādāja pie slavenā The Amazing Spider-Man komiksa un uzzīmēja arī, iespējams, galveno epizodi - Gvenas Steisijas nāvi. Komiksu pasaulē iepriekš nebija pieņemts, ka bojā iet viens no galvenajiem stāsta varoņiem, tāpēc Kaca veikums šajā ziņā uzskatāms par vienu no zīmīgākajiem komiksu vēstures notikumiem.
Tomēr medaļai vienmēr ir arī otra puse. Dzīvē tas bija periods, kad Kacam ģimenes problēmu dēļ ļoti vajadzēja naudu, tādēļ viņš arvien vairāk uzņēmās darbus. Šim laikam raksturīga gan mežonīga tēlu produktivitāte (labā ziņa), gan fakts, ka viņam bieži vien nācās nolīgt citus māksliniekus, lai skices tiktu pabeigtas. Tas radīja lielu emocionālu spriedzi, jo iepriekš, neraugoties uz to, ka vienmēr bijis ļoti nodarbināts, savus darbus parasti krāsoja viņš pats, nevis atstāja asistentu ziņā, jo vēlējās saglabāt tēlu konsekvenci.
Tikai tad, kad izdevās noslēgt labu darba līgumu ar Marvel studiju, trakais darba režīms pierima. Un tas uzreiz vainagojās kvalitātē - pasaule iepazina Zirnekļcilvēku. Bet Elija - beidzot finansiālu stabilitāti.
INTEESANTI
• Elija Kacs kļuva par galveno varoni Maika Frīdriha stāstā His Name Is... Kane, kas tika publicēts DC Comics izdevumā House of Mystery #180.
• Atbilstoši sižetam vīlies ilustrators Džils Keins nogalina komiksu House of Mystery redaktoru Dži Orlando, kurš arī bija komiksu mākslinieks. Zināms, ka Kacs šo darbu bija ierāmējis un turēja mājās pie sienas.
• Mākslinieks Alans Mūrs attēloja Eliju Kacu kā vienu no galvenajiem varoņiem kādā Awesome Comics’ Judgment Day: Aftermath sižetā.
• Izcilie Keina darbi ir replicēti un pārpublicēti neskaitāmas reizes. 2002. gadā Marvel Comics izlaida Marvel Visionaries Gil Kane, bet 2013. gadā DC Comics publicēja Adventures of Superman: Gil Kane. Savukārt gadu iepriekš (2012), pateicoties IDW Publishing, dienas gaismu ieraudzīja izdevums Adventures of Superman: Gil Kane, kurā skatāmas Kaca oriģinālās skices.
• Zīmējot Kacs nelietoja melno krāsu un ēnojumus - tas tika pievienots attēlu apstrādes un drukas procesā.
Pārkāpt robežas
Par vienu no veiksmīgākajiem tandēmiem Elija uzskatīja savienību ar scenāristu un rakstnieku Stenu Lī, ar kuru veidoja Abomination tēlu Hulk komiksos. Par abu sadarbību Stens reiz sajūsmināts izteicās: “Es viņam tikai vispārējos vilcienos bildu, ko vēlos panākt, un ļāvu brīvi strādāt. Elija bija veikls, uzticams, viņam bija lieliska stāstnieka izjūta - izcils partneris jebkurā piedzīvojumā.” Pateicoties šim lieliskajam tandēmam, pasauli ieraudzīja arī Zirnekļcilvēks, bet šeit radās problēmas ar iepriekš tik veiksmīgi apieto Komiksu kodeksu. Lieta tāda, ka papildus šis kodekss atbilstoši ASV Veselības ministrijas direktīvām aizliedza jebkādā veidā sižetā iekļaut norādes uz narkotiskām vielām (arī negatīvā kontekstā), bet Keina un Lī izstrādātā komiksa līnijā tas parādījās. Un tā 1971. gadā abi izstrādāja The Amazing Spider-Man #96-98 trīs daļās, un tas tika nopublicēts bez oficiālo iestāžu apstiprinājuma un bez atļaujas zīmoga uz vāka. Skandāls bija pamatīgs, bet komiksa popularitāte un pārdošanas apjomi vēl lielāki. Šis precedents piespieda ASV iestādes pārskatīt kopējo politiku saistībā ar šo jautājumu. Bet pats Keins togad tika iecelts par Marvel Comics galveno ilustratoru un pašrocīgi uzzīmēja vairāk nekā 800 dažādu komiksu vāku.
