Latvijas Neatkarības kara gaitā pirmais posms - pretlieliniecisko spēku atkāpšanās - noslēdzās 1919. gada janvāra beigās. Februāra izskaņā sākās gatavošanās Kurzemes atbrīvošanas operācijai un Latviešu atsevišķajam bataljonam, kas atradās frontē, piekomandēja arī pusi vācu Millera artilērijas baterijas leitnanta Hansa Johana Šrindera vadībā. Uzbrukums Kurzemes frontē sākās 3. martā, vācu-latviešu spēki šķērsoja Ventu un virzījās uz priekšu. Kauju trešā diena - 6. marts - bija liktenīga bataljona komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam un vēl trim virsniekiem - kapteinim Nikolajam Grundmanim, virsleitnantam Pēterim Krievam un leitnantam Hansam Johanam Šrinderam, kuri krita pārpratuma kaujā starp latviešu un vācu karavīriem netālu no Airīšu mājām.
Blakus priedei, pie kuras saļima ievainotais pulkvedis Kalpaks, jau 1920. gadā sabiedriskās organizācijas sāka veidot piemiņas vietu. 1922. gada 3. septembrī atklāja Oskaram Kalpakam veltīto pieminekli. Turpmākajos gados piemiņas vietu papildināja ar pieminekļiem visiem četriem kritušajiem virsniekiem. Savukārt 1935. gadā iepretim piemiņas vietai sāka celt muzeja ēku. Muzeju atklāja 1936. gada 6. septembrī.
Priede kopš Kalpaka krišanas dienas bija kalpojusi par vietas atpazīšanas simbolu. Kā liecina fotogrāfijas, notikuma aculiecinieki tās stumbrā bija iegriezuši krusta zīmi. Savukārt pieminekļa atklāšanas dienā un arī citās piemiņas dienās tās stumbru aptvēra dekoratīva vītne. Diemžēl piemiņas vietas labiekārtošanas darbu ietekmes dēļ priede sāka kalst un to nācās nocirst. Daļa no tās stumbra un saknes ir saglabājusies. Iesākumā šī priedes daļa bija novietota muzeja priekšā, šobrīd, gan vairs ne pilnā apjomā, tā ir apskatāma 1990. gadā atjaunotā muzeja ekspozīcijā.
1940. gada sākumā priedes zari tika izmantoti uz galda novietojamu Latvijas valsts karodziņu statīvu izgatavošanai. Viens no šiem karodziņiem 2009. gadā tika uzdāvināts Latvijas Kara muzejam. Karodziņš šūts no zīda auduma sarkanbaltsarkanā krāsā. Tā statīva pamatne dekorēta ar uzrakstu «Uz ežiņas galvu liku / Sargāt savu / Tēvu zemi» un gadskaitļiem «1919. / 6. III / 1940.» Muzeja rīcībā nonākušais karodziņš piederējis Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka virsleitnantam Mārtiņam Puriņam, pēc tam tas glabāts viņa ģimenē.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita