Viens no ieročiem, ar ko Ukrainas bruņotie spēki cementē savu aizsardzību, cīnoties pret Krievijas agresiju, ir īpaši vieglā un efektīvā haubice M777
Līdz ar iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka kopš Otrā pasaules kara lielāko militāro konfliktu Eiropā. Ukrainas armija apturēja Krievijas armijas virzīšanos uz priekšu un dažos gadījumos, piemēram, kaujās uz ziemeļrietumiem no Kijivas, pat piespieda Krievijas sauszemes spēkus atkāpties atpakaļ pāri robežai. Šajās aizstāvēšanās kaujās un pretuzbrukuma operācijās ukraiņi ļoti paļāvās uz savu artilēriju, uzskatot to par efektīvāko ieroču veidu cīņā pret iebrucējiem. Lielbritānijas Karalisko apvienoto dienestu institūta nesenā pētījumā citēta kāda Ukrainas militārpersona: «Prettanku raķetes palēnināja krievus, bet viņus nogalināja mūsu artilērija. Tā salauza viņu vienības.»
Ukrainas sauszemes spēkos līdzās raķešu artilērijai ir liels tradicionālās stobru artilērijas daudzums. Ukrainas armijā izmanto 152 milimetru kalibra pašgājējhaubices 2S3 Akatsija un 122 milimetru 2S1 Gvozdika, kā arī velkamo artilēriju - 152 milimetru haubices 2A65 Msta-B, lielgabalu-haubici D-20 un 122 milimetru haubici D-30, kā arī citus lielgabalus. Lai gan teorētiski to ir daudz, gandrīz visi šie lielgabali ir veci bijušajā Padomju Savienībā pirms tās sabrukuma 1991. gadā ražoti ieroči. Turklāt šo padomju laika kalibru standartu vēl turpina ekspluatēt arvien mazāks valstu skaits. Ukrainas gadījumā tas apgrūtina iespējas nodrošināt munīcijas krājumu papildināšanu intensīvas karadarbības apstākļos.
Savukārt NATO spēki izmanto standartizētus 155 milimetru artilērijas šāviņus. Šī trīs milimetru atšķirība padara rietumvalstīs ražoto un padomju izcelsmes artilērijas munīciju nesavietojamu vienu ar otru. Ukrainas sekmīgās pretestības krievu iebrukuma dēļ Rietumi kļuva arvien drosmīgāki modernu ieroču nosūtīšanā uz Ukrainu. Rietumu sniegtās militārās palīdzības ietvaros sākumā bija paredzēts piegādāt Ukrainai vairāk nekā 100 NATO standartiem atbilstošu 155 milimetru kalibra haubiču, lai nodrošinātu Ukrainas artilērijas vienību kaujasspējas ilgstošā konfliktā.
Lielāko daļu šā skaita veidoja no ASV atsūtītās 90 velkamās haubices M777. Šo haubici šobrīd izmanto arī ASV armija un jūras kājnieku korpuss. Austrālija nosūtīja uz Ukrainu sešas M777, bet Kanāda četras haubices.
Trīs milimetru atšķirība padara rietumvalstīs ražoto un padomju izcelsmes artilērijas munīciju nesavietojamu vienu ar otru.
Darbības rādiuss
No padomju laikiem mantotās Ukrainas artilērijas sistēmas ir vismaz trīs gadu desmitus vecas, to darbības rādiuss ir diezgan mazs, un, izņemot Ukrainā ražotos lāzervadāmos artilērijas lādiņus Kvitnyk, tās nespēj izmantot citas pēdējo trīs desmitgažu tehnoloģiskā progresa un inovāciju sniegtās priekšrocības. Turpretim visas Rietumu piegādātās artilērijas sistēmas ir konstruētas un ražotas nesen. Salīdzinājumam: padomju laika pašgājējhaubices 2S3 Akatsija maksimālais šaušanas tālums ar parasto munīciju ir 18,5 km, un tā spēj izšaut līdz trim 152 milimetru šāviņiem minūtē, savukārt Ukrainas artilēristi ar jauno M777 haubici, izmantojot dažādu tipu parasto munīciju, spēj sašaut mērķus 21 līdz 30 km attālumā.
Par spīti krievu artilērijas ievērojamam skaitliskam pārspēkam, ukraiņu armijas rīcībā nonākušās jaunās M777 haubices jau tagad veiksmīgi iznīcina krievu iebrucēju armijas pozīcijas, bruņutehniku, munīcijas noliktavas, tiltus un citus svarīgus mērķus, tā radot haosu krievu armijas rindās. Šo ieroču daudzuma skaitļi nepasaka visu par notiekošo kaujaslaukā. Lai gan Ukrainas armijas rīcībā jauno haubiču nav daudz, to nelielo skaitu kompensē jaunā ieroča augstā mobilitāte, šaušanas precizitāte un uzticama darbība. Kopš pirmo haubiču nogādāšanas Ukrainā 2022. gada aprīlī tas bija viens no ieročiem, kas deva būtisku ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju nostiprināšanā, atvairot Krievijas agresīvo uzbrukumu. Gandrīz divas desmitgades nokalpojot dažādās kara zonās ļoti atšķirīgos apstākļos visā pasaulē, M777 ir pierādījusi velkamās artilērijas nozīmi arī mūsdienu kaujaslaukā Ukrainā.