Neviens no mums, kas nejūt ciešāku saikni ar pravieša Muhameda (570-632) pielūdzējiem jeb, īsāk sakot, ar musulmaņiem, tur nekad nenonāks. Jo vilinājumam ceļā šķērsām stāsies likuma liegumi, kārtības sargi un bargu sodu draudi. Tev nebūs svētajās pilsētās Mekā un Medinā savu neticīgā (vai aplami ticīgā) nešķīsto kāju spert. Ir jau gan daži nepiederīgie, kas pratuši tur iešmugulēties, veikt slepenus vērojumus un sniegt zagtas liecības. Bet pārējiem, tostarp kristiešu kultūrai piederīgajiem, teju pēdējais laiks vismaz legālos veidos mēģināt iepazīt relatīvi jaunā un vitālā islāma vērtības. Atgādināsim, ka šo monoteisko reliģiju un dzīvesveida kodeksu 610. gadā caur Dieva sniegtajām atklāsmēm iedibināja pravietis Muhameds. Un tas notika pravieša dzimtajā, bet tolaik gauži pagāniskajā pilsētā Mekā.
Svētā Meka, kur Kaaba
Šoreiz aplūkosim tikai vienu no islāma pasaules svētumiem. Interešu objekts atrodas Saūda Arābijas pilsētā Mekā, kurai arī piemīt visaugstākā svētuma statuss - Makkah al-Mukarramah un to vēl dēvē par Visu apmetņu jeb Pilsētu māti. Par šā titula patiesumu gan varam ļoti, ļoti šaubīties, bet lai nu paliek goda spodrināšanai.
Meka celta valsts dienvidrietumu malā, ap 300 metru augsto kalnu ielejās, apmēram 80 km attālumā no Sarkanās jūras. Šajā tuksnešainajā nostūrī mūsdienās sablīvējušies vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Gandrīz varētu teikt, - svēto mekiešu. Šī ļaužu kondensācijas norise gan bijusi gauži lēnīga - vairāk nekā 4000 gadu gaitā. Protolatvieši baltu cilšu bariņos ap to laiku vēl tikai sāka tā ērtāk ievīkšīties mežos pie Dzintara jūras.
Kaabas ietvars - Harāma mošeja
Vienā no Mekas triju ieleju zemākajām vietām plaši un ērti, gluži kā balts marmora brīnums, zaigo vēl viens gigantisks megasvētums - Harāma mošeja ((al-Masjid al-Ha rām)). Tas ir pasaulē lielākais musulmaņu lūgšanu nams, ja šādu jēdzienu vispār var lietot 36 hektārus lielam arhitektoniskam kompleksam. Gara pacilātību tuvāk Allāham debesīs ceļ deviņi 90 metrus augsti minareti. Dižmošejā piesaukt visvareno vienlaikus var 2,5 miljoni (tātad vairāk nekā visi latvieši kopā!!!) islāmticīgo, kas katru gadu šeit saplūst no visām planētas malām saistībā ar hādža svētkiem un svētceļojumu rituāliem.
Tad nu šīs mošejas milzīgā pagalma centrā beidzot nonākam pie visu svētumu svētuma spices - pašas Kaabas. Uz to tad arī fokusējas visas pasaules islāmticīgo uzmanība. Gan saistībā ar hādžu, gan visas planētas mērogā piecas reizes dienā veicot lūgšanu klanīšanās vingrojumus uz maza paklājiņa, kas noteikti jāvērš precīzi Kaabas virzienā. Tālākās vietās vai aiz zemeslodes apaļuma svētvietu var nesaskatīt. Tādēļ pastāv sarežģīti zinātniski aprēķini, tabulas un pat kosmisko staciju dalība. Bet mošejās un pie tām izsenis mēdz uzstādīt vējrādītājiem līdzīgu, bet pilnīgi nekustīgu ietaisi, kas ar stīvu precizitāti un kā ar pirkstu norāda ticīgajam pareizo pusi, kurp raidāmas lūgšanas, kur atrodas svētā Kaaba.
Pati Kaaba
Šajā gadījumā runa ir par islāma pasaules vislielāko svētumu - Kaabu, kas arābiski nozīmē kubu. Svētums gan izriet no tajā ieguldītā simbolisma - «Dieva nams» - bayt allāh. Saskaņā ar Korānu šī ir pirmā cilvēku celtā mošeja. Un pie viena šeit atradusies arī pirmā cilvēku būvētā māja. To nu gan pieņemsim kā alegoriju. Mūsdienu Kaaba ir necila kubveida celtne (13,1 x 12,86 x 11,03 metri), kas augstumā atbilst apmēram četrstāvu namam. Tā veidols ir gana primitīvs un neapsegtā skatā parādās kā no kaļķakmens un granīta blokiem mūrēts nams. Tā dizains saskan ar gadsimtiem ilgi piekoptām austrumu celtniecības tradīcijām. Modernajā pasaulē šādu masu kaisli ap to varētu skaidrot ar jau tālās sendienās uzsāktu veiksmīgu reliģisku «PR kampaņu». Kaabai ir ilgstoša pirms islāma vēsture un pagānisma periods. Bet, kopš pravietis Muhameds VII gs. iedibināja islāmu, Kaaba kļuva par šīs reliģijas epicentru.
Melnais akmens
Pats melni segtais kubs nenoliedzami ir galēji svēts. Bet arī tā apjomā ir vēl viena hiperekstātiski svētāka vietiņa, kuru noskūpstīt un pieskarties tai kaut reizi dzīvē sapņo ikviens musulmanis. Še jāpiebilst, ka Dieva mītne kalpo arī kā savdabīgs kompass, jo celtnes četri stūri orientēti uz attiecīgajām debess pusēm: rietumos - Levantes jeb Sīrijas stūris; ziemeļos - Irākas stūris; dienvidos - Jemenas stūris; austrumos - Akmens stūris. Tas nu ir tas vissvarīgākais - visu mērķu mērķis. Tieši tur, austrumu stūrī, 1,5 metru augstumā iemūrēts pulētā sudraba ietvarā tverts mistiskais Melnais akmens, ko pravieša Noasa laikā pēc grēku plūdiem no Paradīzes esot atnesis pats eņģelis Gabriels un Kaabas celtniecības laikā tas nonācis pie pravieša Ibrāhīma. Viņam atelpas brīžos tas noderējis kā centra zīme apļveida pastaigās. No tā tad veidojies musulmaņu rituāls tavafs - hādža laikā septiņas reizes apiet apkārt Kaabai pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Tavafa gājienu apļi sākās un noslēdzās tieši iepretim Melnā akmens stūrim. Mūsdienās tūkstošgalvainu cilvēkpikseļu rotācijas «atvarā» Kaaba izceļas kā nesatricināma un pārlaicīga ticības klints.
No melnā akmens ietvara caurumā redzama un aptaustāma ir tikai neliela daļa, pārējais viss iemūrēts. Turklāt akmens monolīts laika gaitā sadalījies astoņos fragmentos, kurus kopā satur cements. Melno akmeni Kaabas stūrī saskaņā ar leģendu VII gs. rekonstrukcijas gaitā esot iemūrējis pats Muhameds.
Akmens piedzīvojis arī dēkas. 930. gadā karmati - islāmistu sektanti no Bahreinas - Melno akmeni nolaupīja un aizveda uz savu salu valsti. Akmeni atguva tikai pēc 22 gadiem, kad 950. g. par to samaksāja lielu izpirkšanas naudu.
Iesākumā akmens bijis balts, bet tad caur pieskārieniem un bučošanu piesūcies ar cilvēku grēkiem un nomelnējis. Pastāv viedoklis, ka tas ir meteorīts. Bet, tā kā objekts nekad nav bijis zinātniski pētīts, tā kosmisko izcelsmi var arī apšaubīt.
Kas un kad būvēja kaabu?
Tā norise slīgst bībeliski korāniskās aizlaiku dzīlēs. Pirmo Kaabas celtni esot uzslējuši debesu eņģeļi. Saskaņā ar islāma dogmām nākamais Kaabas celtnieks bijis pravietis Ādams, pats pirmais Dieva radītais cilvēks, tas pats kurš reiz padevās čūskas aģitācijai un ielaidās grēkā ar Ievu. Un par to tika izraidīts no Paradīzes. Viņam ar praktisku konkrētību palīdzējis Ādama un Ievas trešais dēls Sifs. Grēku plūdos pravieša Noasa laikā Kaabas atrašanās vieta tikusi aizskalota.
Tad jaunos Kaabas būvdarbos iesaistījās pravietis Ibrāhīms jeb Ābrahams un viņa dēls Ismails jeb Išmaēls. Zīmīgi, ka ar savu palīdzību celtniecībā esot piedalījies arī pats erceņģelis Džabrails jeb Gabriels, pienesot akmeni, uz kura celtnieki varētu ērtāk pakāpties. Tas tagad iemūrēts nelielā monumentā līdzās Kaabai. Un ticīgie pārliecināti, ka padziļinājums akmens virsmā ir paša Ibrāhīma pēdas nospiedums.
Periodā pirms islāma (pirms VII gs.) Kaaba ilgstoši bija pagānu templis, kur vietējie piekopa elkdievības rituālus un upuru ziedošanu. Ceturto reizi Kaabu pārbūvēja kiraišiti - Mekā valdošā cilts, no kuriem vēlāk cēlās arī pravietis Muhameds. Tad būvmeistara kārta nāca Abdullam ibn Az-Zubairam al Kuraši. Viņš bija arābu VII gs. politiķis un Muhameda līdzgaitnieks.
Kaabas islāma periodā notikušas vismaz piecas rekonstrukcijas. Trīs no tām VII gs., viena - XVII gs., un visbeidzot kārtīga pēdējā restaurācija 1996. gadā. Tādēļ, lai cik pārlaicīga šķistu Kaaba, tā tomēr ir arī kaut lēni, bet regulāri mainīga pasaules kultūras vērtība.
Melnais pārklājs - kisva
Reliģiskās mitoloģijas dāsno piesātinājumu šeit papildina Kaabas iespaidīgā vizuālā ekspozīcija. Šis arhitektoniskais veidojums ar savu pārcilvēcisko tēlu ļaudīm spēj iedvest mistisku bijību, galējas pazemības eiforiju un pielūgsmes ekstāzi. Šķiet, tas ir vairāk nekā 600 kvadrātmetrus liels melna zīda pārklājs ar 15 kilogramiem zelta, kā arī sudraba diegiem izšūtiem Korāna tekstiem, kas apslēpj vienkāršo celtni un piešķir tai dievišķas mūžības un kosmiskas izcelsmes auru. Šo meistardarbu sauc kisva. Tās nomaiņa notiek katru gadu hadža laikā, devītajā dienā, kad piligrimi dodas uz Arafata kalnu veikt īpašas lūgšanas. Pārklāju nostiprina ar vara gredzeniem pie Kaabas jumta malu konstrukcijām.
Kisvu šuj no astoņiem zīda/kokvilnas auduma gabaliem, kas kopā sver ap 670 kilogramu. Pravieša Muhameda laikā kisvu izgatavoja Jemenā, tad gadsimtiem ilgi katru otro mēnesi pārklāji nāca no Ēģiptes amatniekiem. Bet 1927. gadā pirmais Saūda Arābijas karalis Abduls-Azizs ibn Abdurahmans al Saūds (1876-1953) nodibināja kisvu ražotni pašā Mekā. Fabrikā nodarbināti 240 audēji - visi tikai vīrieši. Viņi jaudā gadā izgatavot tikai divas kisvas, no kurām viena tiek glabāta rezervei. Vienas kisvas izgatavošana izmaksā apmēram 4,5 miljonus ASV dolāru.
KAABA - risku zona
Pie un ap Kaabu Mekā katru gadu saplūst miljoniem svētceļotāju. Tos neietekmē pat pastāvīgie drošības un dzīvības apdraudējumi. Jo viss taču notiks tā, kā Allāhs būs lēmis. Lai arī kā censtos vietējie drošības dienesti un hādža organizatori, visas briesmas paredzēt nevar. Un hādža norisēs dzīvību regulāri zaudē daudzi tūkstoši cilvēku. Lielākais risks ir tikt saspiestam un nobradātam pūļa drūzmā. Tikai kopš 1990. gada vien piedzīvoti astoņi lieli nelaimes gadījumi, kuros gājuši bojā ap pieciem tūkstošiem cilvēku. Trijos ugunsgrēkos kopš 1975. gada sadeguši vairāk nekā 500 svētceļnieku. Vēl vairāki simti ik pa laikam zaudē dzīvību dažādos nemieros un teroraktos. Vēl apmēram 1300 cilvēku gājuši bojā sešās aviokatastrofās ceļā uz hādžu. Daudzi piligrimi mirst slimībās un epidēmijās. Lielas raizes hadžistiem sagādāja Covid-19 uzliesmojums un karantīnas pasākumi. Nesnauž arī tehnogēnā nāve - te sabrūk viesnīca; te nogāžas milzu ceļamkrāns, zem kura dzelžiem bojā iet vairāk nekā 100 dievlūdzēju. Nereti svētceļnieku autobusi iekļūst autokatastrofās. Tāda ir industriālās dimensijas izvērstas ticības apliecinājumu cena. Nāve hadžā ir daudz reālāka, nekā dzīvojot Dieva mierā kādā klusā nostūrī. Bet toties jūs varat nomirt svētajā zemē. Allāham kaut kas šeit laikam arī netīk, jo visvarenais prasa upurus, izvirza saviem radījumiem smagus pārbaudījumus…
Kaaba iekšpusē
Tempļa interjers ir tikpat vienkāršs kā kurpju kastes iekšpuse. Tagadējā versijā ir palikušas divmetrīgas divviru ieejas durvis, kas paceltas no zemes līmeņa apmēram 2,2 metru augstumā, lai vismaz šādi nodrošinātos no reizēm uznākoša plūdu posta. Piekļuvi ieejai nodrošina kāpnes uz riteņiem, kuras vajadzības gadījumā tiek pievirzītas klāt. Greznās durvis parasti tiek piesegtas ar melna zīda aizkariem. 1979. gadā iepriekšējās sudraba durvis nomainīja ar bagātīgi ornamentētām 300 kilogramīgām zelta durvīm. Durvis tiek atvērts tikai goda viesiem divas reizes gadā Kaabas «tīrīšanas ceremonijas» laikā.
Iekštelpas izmēri apmēram ir 10 x 8 metri. Sienas un grīda klātas ar balta marmora un kaļķakmens plātnēm, kuras vietumis optiski sadala tumšas joslas. Telpas vidū slejas trīs sarkankoka pīlāri ar zelta dekorējumu aplikācijām. Griestos tīkkoka apdare, kas slēpj jumta tērauda konstrukcijas. Uz jumtu ved kāpnes, kas iekārtotas atsevišķā telpā vienā no tempļa stūriem. Askētiskajā zālē nolikts viens galds un neliels altāris. No griestiem karājas dažu greznāku orientālu laternu ķekari. Sienu augšējo daļu sedz pārklājs ar tajā dekoratīvi izšūtiem šahādas apliecinājuma tekstiem, kas pauž, ka ir tikai viens Dievs - Allāhs, un tā vēstnesis ir pravietis Muhameds.
Kaabas iekštelpā var sapulcēties ap 50 cilvēku. Par šo iespēju gādā Kaabas kārtības uzturētājs un atslēgu glabātājs, kas vienmēr ir kāds no Bani Šaiba (Šaibu dēli) cilts. Šo pārmantojamo un atalgojamo pienākumu šai ģimenei VII gs. uzticējis pats pravietis Muhameds. Tagad atslēgas pārvalda 109. dinastijas pārstāvis - Salehs Bin Taha Al-Šaibi.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita