Anatols Lapiņš. Latvietis, kas radīja auto modi

Latvijā dzimušo Anatolu Lapiņu pasaulē pazīst kā vienu no labākajiem «Porsche» dizaineriem. Neapšaubāmi, bez šī latviešu puiša uzņēmības, prāta un roku veiklības ne vien daudzu iekārotais auto zīmols būtu veidojies pavisam citāds, bet arī dažādi supervaroņi, reāli vai izdomāti, iespējams, neeksistētu. Jo - vai varonis bez īstā aprīkojuma maz var paveikt to, kas iecerēts? Anatola Lapiņa piemērs apliecina - viss ir mūsu pašu rokās. Ja nu vienīgi - vienmēr noder mazliet liktenīgas veiksmes.

Leģendārais Anatola Lapiņa meistardarbs Porsche 928

Bērnība

Anatols Kārlis Lapiņš, dēvēts arī par Toniju, ir dzimis rīdzinieks. Viņš nāca pasaulē pirmās Latvijas brīvvalsts laikā - 1930. gada 23. maijā. No mātes puses Anatolam ir poļu saknes, no tēva - latviešu un baltvācu. Pirmie dzīves gadi bija laimīgi un bezrūpīgi. Tēvam bija sava lieta, bizness, māte vairāk darbojās pa māju, nežēlodama dēlam laiku un uzmanību. Savus pirmos dzīves gadus puisēns aizvadīja Āgenskalna rajonā. Sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene devās bēgļu gaitās uz Poliju, Poznaņu, cerot tur, pie mātes tāliem radiem, atrast patvērumu. Tas neizdevās, jo arī Polija drīz tika okupēta, un ģimenes tālākais ceļš veda uz Rietumvāciju.

Pirmie soļi

Anatols Lapiņš darba procesā, otrais no kreisās

Gaitas pretī savai sapņu profesijai- auto dizainam - Anatols sāka, mācoties Hamburgas Autobūves skolā, kur apguva inženiera profesiju. Viņu fascinēja auto, bet īpaši tā formas un dizains. Divdesmit gadu vecumā viņu nereti varēja manīt Daimler-Benz uzņēmuma gaiteņos, kur Anatols tika pieņemts praksē par mehāniķi. Tur viņam palaimējās tikt uzņemtam arī īpašā rūpnīcas kravu speciālistu apmācības kursā, kas gatavoja aviācijas, kuģu un auto dizaina speciālistus. Iespējams, tas pavēra ceļu uz puiša nākotnes profesiju.
Bet tad, 1951. gadā, saņemot atļauju emigrēt, Lapiņu ģimene pārcēlās uz ASV, Nebrasku. Negaidīti - tur bija ledaini auksts. Anatols iekārtojās darbā remontdarbnīcā, kur apkalpoja vilcienus un laboja lokomotīvju mehānismus, bet, lai varētu vēl kaut ko nopelnīt, apkārtnē tīrīja sniegu. Viņš bija apņēmies iekrāt naudu, lai pēc iespējas ātrāk pārceltos uz autobūves paradīzi - Detroitu.
Beidzot tur nokļuvis, Anatols zināja - viņam nav ko zaudēt - un mērķtiecīgi devās uz savu sapņu darbavietu General Motors, toreiz vienu no spēcīgākajiem auto ražotājiem. Ceļā uz darba interviju liktenis bija lēmis atbalstīt uzņēmīgo jaunekli un ieveda viņu vienā liftā ar uzņēmuma galveno dizaineru. Kā mēdz teikt, kauliņi bija mesti… Anatols prata pāris minūtēs parādīt sevi pareizajā gaismā un tā pašam nemanot ieguva vakanci tieši tur, kur bija sapņojis - uzņēmuma dizaina nodaļas komandā. Saprotams, viņš sāka no pašiem pamatiem kā junior detailer, un tomēr - tas bija liels sasniegums! Pat ja vispirms bija kravas kastes un pat ja pirmais viņa dizaina darbs bija saistīts ar… auto sēdekļiem. Virziens taču bija pareizais!
Vēlāk kādā intervijā Lapiņš par šo karjeras posmu atsaucās tā: “Viņi pieņem tevi darbā un vēro. Ja tu tiec galā ar saviem pienākumiem, tad vari saņemt paaugstinājumu. Es gada laikā saņēmu divus algas paaugstinājumus.”

Opel Rekord C jeb Schwarze Witwe

Melnā atraitne

Jā, viņu vēroja, vērtēja un atzina - puisis ir centīgs un pietiekami perspektīvs, lai viņā ieguldītu. Tad, novērtējot Anatola redzējumu par sportiska stila dizainiem, nosūtīja jauno censoni uz Opel dizaina centru Vācijā, kur Lapiņš pavadīja četrus gadus. Tolaik Opel bija ieinteresēts jauna un dinamiska dizaina sporta auto būvē, līdz ar to Anatols šeit bija īstajā laikā un vietā. Uzņēmums atbalstīja viņa dizaina ieceres, un tā tapa Opel Kadett un Opel Commodore rallija auto.
Papildus šeit notika arī darbs pie kāda noslepenota projekta, proti, zīmols strādāja pie vēl viena sporta auto būves - Opel Rekord C jeb Schwarze Witwe, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē Melnā atraitne, lai gan oriģinālais auto nosaukums esot bijis The Taxi, jo Lapiņš esot tam uz jumta uzlicis taksometra zīmi. (Interesanti, ka neilgi pirms savas nāves Anatols palīdzēs izveidot šī auto repliku.) Melnās atraitnes dzinēja jauda bija divas reizes lielāka ne-kā auto bāzes versijā. Lai to panāktu, dzinējs tika būvēts Zviedrijā, un tas atmaksājās. 1968. gada sacīkšu sezonas noslēdzošajā posmā Hokenheimas trasē šis jaudīgais spēkrats sasniedza labāko apļa laiku, apsteidzot tādus nozares milžus kā Porsche un Chevrolet. Šķi-ta, ka medaļa, pjedestāls, urravas un šampanieša duša ir rokā, bet tad pilots Ēriks Biters nespēja savaldīt auto, tas sagriezās, un… visi prieki aizgāja gar degunu. Vēlāk gan auto tika pārpirkts un vēl visiem parādīja, uz ko ir spējīgs, bet tas jau ir cits stāsts.
Tomēr tas nebija viss, ko Anatols paspēja izdarīt Opel ēras četros gados. Dizaina centrā viņa vadībā tika izstrādāts arī Opel GT - vēl viens zīmīgs modelis, kuru kolekcionāri joprojām dēvē par kulta auto. Pats dizainers to sauca par BabyCorvette, sakot, ka tieši tādēļ arī šī mašīna tik labi izskatoties. Par šīs mazulītes sportisko dabu liecina tās platā virsbūve, noapaļotā aizmugure un zemais, smailais priekšgals, kas papildināts ar atveramiem lukturiem. Salīdzinot ar Opel GT, britu amata brāļi izskatījās pēc lauķiem. Un kurš gan grib kāpt neveiklā auto, ja ir izvēle? Šis neapšaubāmi bija jaunas ēras pieteikums sporta automašīnu arēnā.

Mīli un saki jā

Strādājot General Motors, Anatols ne vien sajuta stabilu pamatu zem kājām un profesionāli sevi apliecināja, bet arī satika savu otro pusīti - mīļoto sievieti. Viņa bija skaista, erudīta, radoša un dizainiski domājoša - Žanete Lī Kreba. Un viņai viņš patika! Pēc profesijas dizainere, kuras kontā bija, piemēram, darbs pie Pontiac. Viena no sava laika zvaigznēm, talantīgākajām sievietēm - auto dizainerēm. Faktiski unikāls, varētu pat teikt, tikai tolaik un tikai Amerikā iespējams stāsts.
Viscaur amerikāniete Žanete General Motors dizaina nodaļai pievienojās 1955. gadā, sākot strādāt pie Chevrolet dizaina, tad tika paaugstināta uz Pontiac nodaļu un strādāja ar tā laika zvaigzni - kabrioletu, kuru 1957. gadā zīmols demonstrēja nozīmīgajā izstādē Feminine Show. Vēlāk Žanete pārcēlās uz Truck un Overseas studiju.

Kā gan Anatols varēja viņā neiemīlēties? Un, iemīloties šajā brīnumā starp sievietēm, nevēlēties viņu sev?
Abi apprecējās 1957. gadā. Lai gan Lapiņš savu privāto dzīvi ļoti sargāja, zināms, ka pārim bija trīs bērni: Klauss, Hanss un Inge. Un, jā, apprecot Anatolu, Žanete uzreiz pameta darbu General Motors, pilnībā sevi veltot vīram un ģimenei. Mums nav ne mazāko iespēju uzzināt, ko viņa dzīves nogalē domāja par šo savu izvēli (Žanete atstāja šo pasauli 2018. gadā 85 gadu vecumā), taču viņas vārds uz mūžiem ir ierakstīts vēsturē - kaut vai, pateicoties Konstances Šmitas grāmatai Damsels in Design: Women Pioneers in the Automotive Industry, 1939-1959, kurā Žanete ir atzīmēta kā viena no divdesmit izcilām auto dizainerēm-sievietēm.

Liktenīgā izstāde

Anatols Lapiņš, saņemot Style Auto Turin balvu, 1978. gadā

Strādājot autobūves nozarē, Lapiņš kā dizainers, kas prezentēja paša izstrādātos auto modeļus, ir piedalījies daudzās izstādēs, bet, iespējams, neviena no tām nav tik nozīmīga kā Frankfurtes auto izstāde 1969. gadā, kurā viņs prezentēja Opel GT - to pašu BabyCorvette. Jo tieši tad pie viņa pienāca Ferdinands Porše, auto dizainers un uzņēmuma Porsche valdes loceklis, un piedāvāja jaunajam dizaineram, sava laika spožākajai zvaigznei, kļūt par šī luksusa auto ražotāja galveno dizaineru. Kā gan lai atsakās no tik glaimojošas un kārdinošas iespējas? Iespējams, nekā.
Lai gan eksistē arī cita versija - Poršu ģimene tika uzaicināta apskatīt moderno Opel dizaina centru cerībā izveidot labu sadarbību starp uzņēmumiem. Šīs ekskursijas sastāvdaļa (un, iespējams, deserts) bija Anatols, un tad nu Porše viņu arī izvēlējās sev. Par uzņēmumu saliedēšanos vēsture klusē.
Un tā 1960. gada 15. aprīlis Porsche vēsturē tiek atzīmēta kā diena, kad Anatols Lapiņš pievienojas zīmola dizaineru komandai un kļūst par tās galveno dizaineru, šajā amatā godpilni nostrādājot līdz pat 1988. gadam.

Leģendāri auto

Pavadot Porsche teju divus gadu desmitus, Lapiņš izstrādājis daudzus izcilus auto dizainus. Tieši viņš līdz pilnībai attīstīja slaveno Porsche 911 modeli, viņš arī radīja koncepta auto 924, kas vēlāk pārtapa par 944. Tomēr par lielāko konstruktora meistardarbu tiek uzskatīts modelis Porsche 928. Šeit būtu vietā iestarpināt pašreizējā Porsche galvenā dizainera Maikla Mauera teikto kādā intervijā: “Lapiņš nekad negāja līdzi modei. Viņš radīja to, kas kļuva par auto modi.”
Leģendārais meistardarbs 928 dienasgaismu ieraudzīja 1977. gadā Ženēvas autoizstādē, kurā pirmo reizi tika izrādīts plašākai publikai. Un arī Eiropas auto gada balvas pasniegšanas ceremonijas zvaigzne 1978. gadā bija Porsche 928. Bet interesanti, ka 928 bija arī pirmais spēkrats, kas jebkad šādi saņēmis Gada auto titulu, un tā tas ir palicis līdz šai dienai.
Kas gan ir tik unikāls šajā auto? Pats tā dizaina radītājs Anatols Lapiņš uzskatīja, ka tās ir auto pludenās līnijas un inovatīvie tehniskie risinājumi. Viņš vienmēr uzsvēra, ka izcilam auto jāapvieno gan estētisks skats, gan efektivitāte darbībā. Arī Porsche 917 PA Spyder auto ķermenis ir Lapiņa dizainēts. Vēl jāatzīmē viņa uzdrošināšanos veidot unikālus krāsojumus automašīnām, kas joprojām ir nepārspēti, veiksmīgi balansējot starp ambīcijām un estētisku gaumes izjūtu. Nu, piemēram, psihedēliskais hippie poršs vai sacīkšu mašīnas ar iesaukām Die Sau un Pink Pig, kas izgāja trasē 1971. gadā. Vai kāds kaut ko tādu iedomātos sagaidīt no luksusa auto zīmola? Bet Anatols ne vien iedomājās - viņš arī uzdrošinājās, riskēja un pārliecināja.
Kā gan Lapiņam izdevās izveidot dizainus, kas joprojām ne vien aizrauj cilvēku sirdis, bet kļuvuši par kulta auto arī kino? Iespējams, atbilde rodama vārdos, ko reiz, raksturo-jot Anatolu, sacījis Ernsts Fūrmans - Porsche valdes loceklis, ar kuru Lapiņam esot bijušas saspringtas situācijas ne vienreiz vien: “Saprotams, ka viņš ir absolūti traks. Bet tā ir mana problēma. Neviens negaida rāmu izjādi ar spriganu, spēcīgu zirgu. Viņš nav vidējs standarta cilvēks, un tieši tādēļ viņš arī spēj jebko padarīt īpašu.”

911 bija Anatola pirmais projekts, sākot darbu Porsche

Modeles un Opel GT Frankfurtes auto izstādē 1969. gadā

911

Tomēr atgriezīsimies pie Porsche 911. Anatols Lapiņš pie šī auto dizaina pielika roku, aci, prātu un sirdi, un zinātāji atzīst - tikai pateicoties viņa meistarībai, šis auto modelis ir izdzīvojis visas vētras un joprojām atrodas tirgū. Faktiski auto pirmtēvs bija Ferdinands Porše - tas pats, kurš atvilināja Lapiņu uz zīmolu. Anatols pārņēma 911, tas oficiāli bija viņa pirmais projekts, sākot darbu Porsche uzņēmumā. Tātad viņam bija jāparāda, ko spēj. Un tad Anatols sāka to pilnveidot. Auto dizainā tika samazināti hromētie rotājumi, bet parādījās matēti, melni lo-gu rāmji un durvju rokturi, arī aizmugures spoilers, kuru rotāja pi-ķa melna gumija, un citi dizaina elementi. Visam jāpievieno fakts, ka darbs pie šī auto tika apgrūtināts ar tolaik ASV pieaugošajām drošības prasībām un arī pašā Porsche uzņēmuma vadībā notiekošajām pārmaiņām. Un, lūdzu, neaizmirsīsim, ka Porsche 911 parādās arī superaģenta 007 jeb slavenā Džeimsa Bonda filmās, par citiem kinodarbiem nemaz nerunājot. Kādas iespējas Lapiņam bija kļūdīties? Ne grama.
Ar visu to interesants ir fakts, ka pašam Anatolam 911 modelis neesot paticis, tas nekad nav bijis viņa personiskā lietošanā. Kaut gan, saprotams, viņam bija visas iespējas.

Kinofilmas, kurās auto, kuru dizainu radījis Anatols Lapiņš, nav mazāka loma kā sižetam

Risky Business (1983)
Lomās: Porsche 928 un Toms Krūzs

Against All Odds (1984)
Lomās: Porsche 911SC un Džefs Bridžess

Arthur (1981)
Lomās: Porsche 924 un Dadlijs Mūrs

Scarface (1983)
Lomās: Porsche 928 un Als Pačīno

No Man’s land (1987)
Lomās: Porsche 911 Turbo un Čarlijs Šīns

Slepenā kaislība

Iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc Anatols bija izcils sporta automašīnu dizainers, bija viņa spēja ne vien izprast automašīnu, bet arī izjust ātruma kaislību - Lapiņš bija arī atzīts sacīkšu braucējs. Savas karjeras laikā viņš trasē startēja ar visām iespējamajām automašīnām, kādas vien trāpījās pa rokai: Volvo, Volkswagen Beetles, Triumph TR3 un Alfa Romeo Giulietta…
Bet Road America 500 1959. gadā un citos pasākumos Lapiņš kā otrais pilots arī startēja kopā ar amerikāņu autobraucēju čempionu Diku Tomsonu ar iesauku Lidojošais zobārsts.
Tomēr kronis visam bija viņa brauciens ar sievas jauno Jaguar XK120, kuru gan Anatols sadauzīja lupatās, pats, par laimi, tiekot cauri ar pāris ne īpaši nozīmīgām traumām.

Palidosim?

Astoņdesmito gadu beigās Lapiņš piekrita kādam ne mazāk interesantam projektam - radīja dizainu A310 lidmašīnas pilotu kabīnei. Bet sākās viss ar to, ka Porsche administrācija Štutgartē saņēma zvanu no Airbus Industrie. Inženieris un pilots, lieli auto zīmola fani, lūdza radīt dizainu pilotu kabīnei, kas tiekot pārveidota. Šis projekts Lapiņam ar komandu bijis izaicinājumu pilns. Porsche pirms tam jau bija radījis sacīkšu auto pilotu kabīnes, tomēr šoreiz uzdevums bija stipri komplicētāks. Izrādījās, ka Airbus Industrie inženieri pārbūvēja pilota kabīni, novietojot pilota krēslu tās aizmugurē, tā papildus iegūstot sešas vietas pasažieriem. Savukārt Porsche komandai ar Anatolu Lapiņu priekšgalā nācās pārveidot un pielāgot visu instrumentu paneli, lai kapteinis un otrais pilots tam varētu ērti piekļūt.

Airbus A310, kuram Anatols Lapiņš radīja dizainu pilotu kabīnei

Kādā intervijā Lapiņš atklāja, ka šī projekta vērienīgumu komanda patiesi apjautusi tikai tad, kad cauri Veisahai policijas eskorta pavadībā brauca milzīga kravas automašīna, uz kuras piekabes bija novietota Airbus pilotu kabīne. Tomēr viss izdevies godam. Vēl Lapiņš izstrādāja helikoptera Wagner dizainu un citus, arī personīgus, nevis ar Porsche saistītus projektus.
Tad dzīve apmeta kūleni - astoņdesmito gadu otrajā pusē Anatols piedzīvoja infarktu. Atlaba, gribēja atgriezties darbā, tomēr pieņēma lēmumu doties pensijā. Bet pēdējais Lapiņa realizētais Porsche modelis Type 964 izgā-ja tautās 1989. gadā.

Dzīve pēc

Cilvēks, kurš visu dzīvi ir rosījies, nevar piepeši mierīgs palikt uz vietas. Lai gan šķita, ka beidzot ir īstais laiks tā pa īstam baudīt dzīvi un nodoties saviem hobijiem, kuru Anatolam bija pietiekami, kaut vai padziļināta interese par mūziku, tomēr domu par mierīgu sēdēšanu mājās viņš drīz vien atmeta un pieteicās mācīt dizainu Vīnes Universitātē. Saprotams, ka pasniedzēju kolektīvā Lapiņu uzņēma ar atplestām rokām, savukārt viņam pašam iedziļināšanās studentu darbos, to pētīšana un vērtēšana atvēra otro elpu un atmodināja jau pieklusušo vēlmi radīt. Tā Anatols sasparojās vēl vienam lielam savas dzīves projektam, proti, izstrādāja dizainu jūras jahtai. Uzdizainējis un uzprojektējis, viņš skices nosūtīja jahtu ražotājam Nīderlandē. Tā tapa Anatola jahta ar alumīnija korpusu, un viņš kopā ar vienu no dēliem devās ceļojumā pāri Atlantijas okeānam.
Atgriezies Anatolijs diezgan pieticīgi dzīvoja Bādenbādenē divistabu dzīvoklī - gaišām sienām, pie tām pāris gleznu, minimums mēbeļu, tikai personalizēts šūpuļkrēsls-auto sēdeklis, kas ielikts metāla sliedē. Un profesionāla bungu sistēma Pearl - arī viens no viņa hobijiem. Un grāmatas… Bet runājot par auto, dzīves nogalē viņš braucis ar melnu Mercedes W124.
Anatols tā arī nekad vairs neatgriezās Latvijā, kādā intervijā atzīstot, ka vēlas, lai Rīga un Latvija paliek viņam atmiņā kā laimīgā bērnības zeme. Tāda, kā viņš to atminas. Anatols Lapiņš nomira 2012. gada aprīlī 81 gada vecumā. Interesanti, ka tas notika tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad aizsaulēdevās Ferdinands Porše.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
_{Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita}

• label#SIF_MAF2022
• labelDzimuši Latvijā – slaveni pasaulē