Viena no spilgtākajām Kārtera karjeras epizodēm bija dienests ASV Kara flotē - viņš dienestu sāka uz ASV dīzeļelektriskajām zemūdenēm, bet 1952. gadā Kārters pievienojās ASV Atomenerģijas aģentūras kodolreaktoru departamentam, kas atbildēja arī par pirmo ASV kodolzemūdeņu izstrādi. 28 gadu vecumā Džimijs flotes leitnanta pakāpē kļuva par otrās ASV kodolzemūdenes USS Seawolf kodolreaktora inženieri.
Kā kodospeciālistam Kārteram reiz arī nācās riskēt ar dzīvību vai vismaz veselību. 1952. gada decembrī Kanādas eksperimentālajā kodolreaktorā Čalkriverā, kas atradās 180 kilometru uz ziemeļiem no Otavas, notika avārija - sākoties mehāniskām problēmām reaktora sistēmā, tā operators pieņēma kļūdainu lēmumu, un kodoldegvielas stieņi sāka uzkarst. Sākoties daļējai stieņu kušanai, reaktora jauda uzšāvās debesīs, pārsniedzot jebkādas drošības normas.
Situācija bija kritiska, tādēļ Kanāda lūdza atbalstu ASV speciālistiem. Uzdevums bija sarežģīts - reaktoru bija nepieciešams izslēgt, pēc tam izjaukt un nomainīt. Tā izpildei norīkoja vienu no vadošajiem ASV kara flotes kodolspeciālistiem, leitnantu Kārteru. «Čalkriveras reaktora katastrofa man bija ļoti aizraujošs dzīves posms,» intervijā vēlāk stāstīja Kārters. «Es biju viens no nedaudzajiem cilvēkiem visā pasaulē, kam bija nepieciešamā slepenības pielaide, lai vispār varētu ieiet kodolspēkstacijā.»
Lai veiksmīgi izpildītu uzdevumu, netālajā tenisa laukumā tika izbūvēta reaktora kopija, kas ļāva ASV speciālistiem veikt «sausos» treniņus. Radiācijas līmenis bija ļoti augsts - divdesmit divi amerikāņi strādāja pusotru minūti ilgās maiņās, lai pēc iespējas mazinātu saņemtās radiācijas daudzumu. Katram bija dots konkrēts uzdevums. Piemēram, Kārteru ar vinču nolaida reaktorā, kur leitnantam ar uzgriežņu atslēgu rokās bija jāaizskrien līdz reaktoram un jāatskrūvē viena skrūve. Bet pēc tam nekavējoties jāskrien atpakaļ.
1975. gadā tapušajās atmiņās Kārters rakstīja: «Tenisa laukumā mēs skrējām uz reaktora maketu un pārbaudījām, cik daudz laika nepieciešams, lai atskrūvētu skrūves un uzgriežņus. Pēc tam mēs devāmies reaktorā - skrējām tik ātri, cik iespējams, atskrūvējām tik daudz skrūvju, cik varējām. Katru reizi, kad reaktorā skrūve tika noskrūvēta, noņēmām to pašu skrūvi reaktora maketam.»
Bez sekām tas nepalika, jo Kārtera urīna analīzes vēl pusgadu pēc šī incidenta uzrādīja radiācijas pēdas, un ārsti Džimiju brīdināja, ka, iespējams, viņam nekad nebūs bērnu. Par laimi, šīs prognozes nepiepildījās, jo Kārteram vēlāk bija četri bērni un deviņi mazbērni. Tikai 2015. gadā tobrīd 91 gadu vecajam eksprezidentam atklāja vēža aizmetņus aknās un smadzenēs, taču laicīga un efektīva ārstēšana Kārteram ļāva nodzīvot līdz pat 100 gadiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita