Karš Ukrainā ir veicinājis strauju militāro tehnoloģiju attīstību. Viens no spožākajiem piemēriem ir dažāda veida bezpilota lidaparātu izmantošana. Būtībā bezpilota lidaparāti ir apgriezuši kājām gaisā klasisko gaisa un pretgaisa aizsardzības sistēmu proporciju: kamēr nozīmīgākie draudi bija helikopteri, spārnotās raķetes un lidmašīnas, tikmēr dažāda veida pretgaisa raķetes - no mazajiem Stinger līdz milzu Patriot - atmaksājās. Bet tagad mazs, taču bīstams bezpilota lidaparāts, piemēram, Lancet drons-pašnāvnieks, maksā dažus desmitus tūkstošu dolāru - tātad daudz dārgāk nekā jebkura pretgaisa raķete. Taču to ignorēt un neiznīcināt nozīmē riskēt ar vērtīgo pretgaisa aizsardzības sistēmu, un šī iemesla dēļ ir fiksēti gadījumi, kad parasts Orlan-10 novērošanas lidaparāts tiek iznīcināts ar lidmašīnu notriekšanai paredzētu BUK raķeti.
Vecais un labais Gepard
Šādos apstākļos nepieciešams atrast jaunu, daudz lētāku, taču vēl joprojām efektīvu sistēmu, kuras šāviena izmaksas nepārsniegtu iznīcināmā mērķa vērtību. Ukraina šajos apstākļos ar pateicību sāka no partneriem saņemt sešdesmito gadu pretgaisa sistēmas, kas ražotas gan PSRS, gan Rietumos. Zināmākais piemērs ir vācu konstrukcijas Flugabwehrkanonenpanzer Gepard sistēmas, kurām uz Leopard 1 tanka bāzes uzstādīti divi 35 mm Oerlikon automātiskie lielgabali, kā arī nepieciešamās radara un ugunsvadības sistēmas. Šī sistēma, par spīti tās vecumam, ir labi sevi demonstrējusi cīņā ar Shahed-136 bezpilota lidaparātiem un pat spārnotajām raķetēm. Kopumā RUSI domnīcas vērtējumā Gepard sevi ir parādījusi labāk nekā daudz jaunākā Krievijas Pancir sistēma.
Diemžēl ir palicis relatīvi niecīgs skaits lietojamu sistēmu - lielākā daļa no tām ir izslēgtas no bruņojuma (Vācija no Gepard atteicās jau 2010. gadā), tādēļ ir vai nu utilizētas, vai ilgstoši gaidījušas utilizāciju. Ukraina patlaban ir saņēmusi aptuveni 67 sistēmas no Vācijas, kā arī vēl gaida 60 sistēmas no ASV, kas tās pārpirka no Jordānijas. Vēl 41 sistēma ir Rumānijas un 34 Brazīlijas rīcībā, taču nav ziņu, ka šīs valstis būtu gatavas no saviem Gepard atteikties. Pašas sistēmas jau sen vairs netiek ražotas. Problēmu rada arī munīcijas un rezerves stobru pieejamība, jo nozīmīgākais 35 mm Oerlikon lielgabala munīcijas ražotājs un izplatītājs - Šveice - ne tikai atteicās pārdot savus munīcijas krājumus, bet arī aizliedza Vācijai un Nīderlandei piegādāt Ukrainai iepriekš iepirkto munīciju. Šī iemesla dēļ nācās steidzami atvērt munīcijas ražotnes Norvēģijā un Vācijā.
Frankenšteina atnākšana
Redzot šādu sistēmu nozīmi mūsdienu karā, Rietumos notiek šādu sistēmu renesanse. Lai gan Gepard sistēmas ar to uzlabotajām radaru tehnoloģijām tiek uzskatītas par labākajām savā klasē, atjaunot sešdesmito gadu modeļa Gepard ražošanu tomēr nebūtu rentabli. Tagad draudus rada ne tikai raķetes un bezpilota lidaparāti, bet arī augstas precizitātes vadāmie artilērijas lādiņi (piemēram, krievu Krasnopoļ), raķetes un pat mīnmetēja lādiņi, tādēļ mūsdienīgai pretgaisa aizsardzības sistēmai būtu jātiek galā arī ar tiem.
Viens no risinājumiem ir 35 mm kalibra automātiskā pretgaisa aizsardzības sistēma Skyranger 35. Tās ugunsspēku nodrošina 35 mm automātiskais lielgabals ar revolverveida magazīnu. Sistēmu veido tornis kopā ar lielgabalu un uguns vadībai nepieciešamajām radara vadītajām ugunsvadības sistēmām. Tas sver 4,25 tonnas, un to vada divi operatori. Lielgabala efektivitāti nodrošina AHEAD (Advanced Hit Efficiency and Destruction) munīcija - īpaši pretgaisa aizsardzībai pielāgoti lādiņi, kas pie mērķa sadalās 152 volframa zemkalibra fragmentos, veidojot konusa formas mākoni. Šāda sistēma ļauj iznīcināt ne tikai zemu lidojošas lidmašīnas un helikopterus, ber arī bezpilota lidaparātus, kā arī mīnmetēju un artilērijas lādiņus. Pilnvērtīgai sistēmas darbībai nepieciešams to savienot ar novērošanas sistēmu un īpašu ierīci, kas programmē lādiņus to izlidošanas brīdī.
Sistēmas teorētiskais šaušanas ātrums ir 1000 šāvieni minūtē, taču praktiski tās munīcijas krājumā ir 252 lādiņi, ar kuriem vienlaikus iespējams apšaudīt četrus mērķus. Kad 2021. gada jūnijā Rheinmettal testēja Skyranger 35 sistēmu, tad ar 18 AHEAD lādiņiem pietika, lai iznīcinātu astoņu astoņrotoru (šai kategorijai pieder, piemēram, Mavic-3 bezpilota lidaparāti, ko Ukrainā izmanto abas puses) dronu spietu 800-900 metru attālumā.
Sākotnēji sistēma bija paredzēta uzstādīšanai uz betona platformām fiksētu mērķu aizsardzībai, taču pēc ilgstoša inženieru darba sistēmu tagad ir iespējams izvietot uz mobilām platformām. Standartā šim nolūkam bija paredzētas MAN 8x8 riteņu šasijas vai Boxer tipa bruņutransportieri, taču Ukrainas vajadzībām to uzstādīs uz Leopard 1 bāzes, tā atvieglojot loģistikas ķēdi. Leopard I vēl joprojām ir lielā skaitā pieejama un uzticama platforma, kuras galvenie trumpji ir mobilitāte, ātrums un ugunsspēks - perfekts komplekts pretgaisa aizsardzības sistēmai. Jaunajai sistēmai, kas apvienos Leopard korpusu un Skyranger torni, ir dots nosaukums Frankenstein.
Tā nav pirmā reize, kad Ukrainā kādai sistēmai tiek dots Frankenšteina vārds. Viens no nozīmīgākajiem piemēriem ir Ukrainas-ASV kopprojekts FrankenSAM, kura mērķis ir sapārot padomju ražojuma pretgaisa sistēmas ar Rietumu ražojuma raķetēm. Ukraina, kuras rīcībā ir otrs lielākais PSRS ražojuma pretgaisa sistēmu parks, arvien vairāk sāk izjust šo sistēmu munīcijas deficītu, jo mēnesī izšauto zenītraķešu skaits ir mērāms tūkstošos. Šī projekta laikā ir izveidoti pieci apakšprojekti, no kuriem par trim ir zināmas dažas detaļas. Pazīstamākā ir FrankenSAM sistēma, kas apvieno mobilo un efektīvo BUK sistēmu ar RIM-7 Sea Sparrow pretgaisa raķetēm. Otra ir vārdā neminēta sistēma, kas spēj no zemes palaist Sidewinder «gaiss-gaiss» raķetes, kuras Rietumu arsenālā ir pieejamas lielos daudzumos un ir īpaši efektīvas Shahed dronu iznīcināšanai. Īpaši interesanta ir projekta sadaļa, kas vienā sistēmā apvieno Patriot tālas darbības pretgaisa raķešu kompleksus ar padomju konstrukcijas S-300 radariem.
Kara apstākļos, kad resursu nemitīgi trūkst, improvizācija nav pārsteigums. Spektrs šajā ziņā ir plašs. Piemēram, diezgan lielu rezonansi izraisīja Krievijas mēģinājumi uz daudzfunkcionālās bruņutransportiera bāzes uzstādīt divu sapārotu 25 mm zenītlielgabalu torņus no norakstītiem karakuģiem. Šī nestabilā, manuāli vadāmā sistēma gan drīzāk ir parodija par vācu Frankenšteinu nekā tās reāla alternatīva. Tiesa, tas, visticamāk, ir izņēmums, nevis likumsakarība, un nākotnē Ukrainā droši būs redzami aizvien vairāk frankenšteinu - improvizētu ieroču kombināciju, kādas agrāk nebija iedomājamas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita