Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kur sāka spēlēt basketbolu, taču ar to vien mūsu nopelni šīs spēles popularizēšanā nebeidzas. Pēc Otrā pasaules kara tieši latvieši bija tie, kuri zviedrus iepazīstināja ar basketbolu.
Latvijā basketbols kļuva populārs jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Šo spēli pie mums ieveda amerikāņu organizācijas Young Men’s Christian Association (YMCA) darbinieki, kuri palīdzēja Latvijas armijai pēc Brīvības cīņām. Eiropā pirmais oficiālais starptautiskais valstsvienību mačs notika 1924. gadā Tallinā, kur spēkiem mērojās Latvija un Igaunija. Latvija kā vienīgā no Baltijas valstīm ir viena no astoņām Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération internationale de basketball jeb FIBA) dibinātājām 1932. gadā Ženēvā.
Latvijas vīriešu izlase desmit komandu konkurencē izcīnīja zeltu pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā vīriešiem 1935. gadā Ženēvā, kā arī sudrabu trešajās Eiropas meistarsacīkstēs 1939. gadā Kauņā, kur piedalījās astoņas valstsvienības. Abos turnīros izlasi vadīja Valdemārs Baumanis.
Baltiešu atnākšana
Sākot jau ar otrajām Eiropas meistarsacīkstēm basketbolā, šajos starptautiskajos turnīros bija piedalījušās visas trīs Baltijas valstis. Savukārt Zviedrijā basketbols nebija attīstīts un interese par to radās tikai pēc Otrā pasaules kara. Lielā mērā tas notika baltiešu ietekmē. Pēc Otrā pasaules kara vairāk nekā 5000 latviešu bēgļu nonāca Zviedrijā un, protams, rīkoja dažādas brīvā laika aktivitātes. Daļa interesējās par kordziedāšanu vai teātri, dibināja draudzes, bet daļa sāka organizēt sporta spēles un sacīkstes. Kopā ar igauņiem, lietuviešiem un Stokholmā dzīvojošiem amerikāņiem latvieši Zviedrijā popularizēja basketbolu. Zviedrijā bija ieradušies vairāki augsta līmeņa sportisti, viņu vidū arī 1939. gada Eiropas sudraba medaļu ieguvēji Voldemārs Šmits (27 spēles Latvijas valstsvienībā) un Teodors Grīnbergs (desmit spēles valstsvienībā). Pēdējais gan 1949. gadā izceļoja uz Kanādu. Zviedrijā bija nonācis arī jau 1937. gadā 2. Eiropas meistarsacīkstēs apstiprinātais FIBA tiesnesis Ernests Ķīvītis.
Bēgļi Zviedrijā agri sāka dibināt sporta biedrības un sporta pārvaldi Jauniešu Kristīgas savienības (JKS) paspārnē. Sākumā šīs biedrības bija tikai bēgļu pašu vajadzībām, jo Zviedrijas meistarsacīkstēs bezpavalstnieki nedrīkstēja piedalīties. 1948. gadā oficiāli tika nodibināta Stokholmas Latviešu sporta biedrība, kas drīz vien mainīja nosaukumu uz Sporta klubs Rīga un 1956. gadā iestājās Zviedrijas valsts sporta organizāciju apvienībā (Riksidrottsförbundet). Sporta kluba Rīga vadītājs un mecenāts bija Jānis Ritums, priekšsēdis (1952-1968) bija Ali Strunke, bet vīriešu basketbola komandas treneris (1948‒1961) - Juris Reneslācis; viņš vadīja arī Zviedrijas latviešu basketbola savienību (1957‒1961). Savukārt Zviedrijas latviešu Sporta pārvaldes vadītājs (1947-1980) bija Jānis Ritums; sākumā viņi visi trīs arī spēlēja basketbolu.
Basketbolisti trenējās un spēlēja ar Zviedrijā dzīvojošajiem igauņiem un lietuviešiem, kā arī ar latviešiem un vietējām komandām Vācijā, Anglijā un Francijā. Trimdas basketbola norisēs laika gaitā piedalījās daudzi latvieši, arī tādi, kuri vēlākos gados kļuva pazīstami citās jomās, piemēram, kā sabiedriski darbinieki, mākslinieki, koristi, mūziķi, ārsti, inženieri, ekonomi un zinātnieki.
Nikolajs Seglenieks, kurš Latvijā bija izdevis laikrakstu Sporta Pasaule, Zviedrijā pāris gadu izdeva Sporta Pasaules Magazīnu. Zviedru sporta izdevumos rakstīja Andrejs Laucis, un basketbola spēles no 1955. līdz 1995. gadam fotografēja Fricis Forstmanis, kura fotogrāfijas izmantotas arī šajā rakstā.
Latvieši Zviedrijas basketbola vadībā
Juris Reneslācis bija Zviedrijas vīriešu basketbola valstsvienības treneris piecus gadus un divus mēnešus (1957‒1963). Viņš valstsvienību vadīja 38 spēlēs, tai skaitā Eiropas meistarsacīkstēs Belgradā (1961), kā arī divās turnejās (1961, 1962) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Savukārt Jānis Zariņš bija Zviedrijas sieviešu valstsvienības treneris no 1983. līdz 1985. gadam.
Ali Strunke piedalījās Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska Basketbollförbundet) dibināšanā 1952. gadā. Viņš arī bija Zviedrijas Basketbola savienības tiesnešu komitejas priekšsēdis (1952), valdes loceklis (1953-1958), sekretārs (1963-1966) un ģenerālsekretārs (1966-1988).
Vairāki latvieši regulāri tiesājuši Zviedrijas SBBF spēles: Jānis Lūkins, Gundars Rašmanis, Jānis Zariņš, Pēteris Zariņš, Ivars Jaunzems un Zemvairis Dzelme; pēdējais tiesājis aptuveni 1500 spēļu (1951-1983). Protams, latviešu vidū bija arī starptautisku spēļu tiesneši: Zviedrijas pirmie FIBA tiesneši bija Juris Reneslācis (1955-1965) un Ali Strunke (1955-1969). Vēlāk par tādiem tika apstiprināti arī Andrejs Laucis (1958) un Ivars Jaunzems (1986). Ali Strunke ir tiesājis 98 starptautiskas basketbola spēles, tostarp Eiropas kausa spēles Rīgā (1963, 1965, 1968). Par FIBA Goda tiesnešiem kļuvuši Ernests Ķīvītis (1964) un Ali Strunke (1969).
Vēl jāpiezīmē, ka Ali Strunke bija FIBA tehniskais komisārs (1968-1986) 275 Eiropas kausa un Eiropas meistarsacīkšu spēlēs, tostarp Eiropas kausa spēlēs Rīgā (1963, 1965, 1968, 1970, 1973) un citos FIBA amatos.
Zviedrijas čempioni no Latvijas
Zviedrijas pirmais regulārais sieviešu basketbola turnīrs bija Stokholmas starptautiskā līga. Pirmajā sezonā piedalījās JKS Stokholma latviešu komanda, bet turnīru līdz galam neizspēlēja. Otrajā - 1955.-1956. gada sezonā - piedalījās igauņu vienība Kalev un divas latviešu komandas - jau pieminētā JKS Stokholma un Jura Reneslāča trenētā sieviešu vienība Daina. Šajā turnīrā 1956. gadā uzvarēja Daina, taču Zviedrijas meistarsacīkšu titulu sacensībām piešķīra tikai gadu vēlāk, 1957. gadā. Dainā spēlēja Justīne Zemgale, Elizabete Zemgale, Alise Smiltniece-Jūrmala, Inta Āboliņa, Daina Dinviete un Sarmīte Dinviete.
Pirmais Zviedrijas basketbola vīriešu čempionāts norisinājās 1953.-1954. gada sezonā. Sākumā bezpavalstnieki tajā nedrīkstēja piedalīties, tādēļ visiem bija zināms, ka labākās komandas nespēlēs. Mazliet vēlāk noteikumi tika mainīti, un 1957.-1958. gada sezonā jau varēja piedalīties latviešu SK Rīga un IF Baltic, kā arī igauņu IF Kalev un Narva SK. Beigu beigās Zviedrijas valsts meistaru titulu 1958. gadā izcīnīja Sporta klubs Rīga. Fināla maču pret KFUM Söder 1958. gada 30. martā tikko atklātajā Gubbängshallen klātienē noskatījās apmēram 600 skatītāju. Finālā spēlēja Jānis Teriņš, Jēkabs Teriņš, Leons Brands, Gunārs Kraulis, Jānis Zālamans, Juris Reneslācis (viņš bija arī treneris), Ēvalds Muzikants un Videvuds Freivalds. Vienībā bija arī Juris Robežnieks un Māris Jūrmala. Vienpadsmit sekundes pirms spēles beigām rezultāts bija 53:51 par labu SK Rīga. Jānis Teriņš meta divus sodu metienus. Pirmais - garām, bet otro iemeta, un tā nu beigu rezultāts bija 54:51. Cik zināms, tas ir vienīgais gadījums, kad trimdas latviešu basketbola vienība uzvarējusi kādas valsts meistarsacīkstēs ārpus Latvijas. Desmit vienības dalībnieki un vadītājs Jānis Ritums saņēma Zviedrijas basketbola meistara nozīmes. Nākamajos divos gados SK Rīga izcīnīja otrās vietas.
Valsts meistara tituls deva vienībai iespēju piedalīties cīņā par Eiropas kausu. Bija izveidojusies interesanta situācija: 1958. gadā cīņā par Eiropas kausu piedalījās divas komandas, kuru nosaukumā bija vārds «Rīga» - SK Rīga no Stokholmas un ASK Rīga no Rīgas. Jāpiezīmē, ka SK Rīga nevēlējās piedalīties spēlē pret Ungārijas čempionvienību Honved Budapeštā, kur pavisam nesen komunisti bija asiņaini apspieduši ungāru sacelšanos.
1966. gadā Zviedrijas vīriešu basketbola junioru konkurencē meistara nosaukumu izcīnīja SK Rīga jaunieši. Finālā SK Rīga uzvarēja KFUM Örebro ar graujošu rezultātu - 84:47. Artūrs Veigurs guva 33 punktus, bet Kārlis Muchks 31 punktu. Vienībā spēlēja arī Andrejs Ritums, Jānis Briedis, Andrejs Leimanis, Pāvils Johansons, Gundārs Rašmanis un Ilmārs Kreicbergs. Viņus trenēja Leons Brands un Jānis Ritums.
Individuālie čempioni
Zviedrijas basketbola čempionu titulus ir izcīnījusi ne tikai latviešu komanda, bet vēlākajos gados arī atsevišķi spēlētāji, kuri spēlējuši citās komandās. Tā 1958. gada čempiona Jāņa Teriņa dēli Mārtiņš Teriņš un Pēteris Teriņš 1980. gadā ar Hageby izcīnīja Zviedrijas meistartitulu; turklāt Mārtiņš Teriņš tika atzīts par Zviedrijas labāko basketbolistu 1980. gadā. Savukārt Pētera Teriņa dēls Felikss Teriņš joprojām ir aktīvs spēlētājs un jau ir trīs reizes izcīnījis Zviedrijas meistartitulu ar savu Noršēpingas vienību Dolphins (agrāk saucās Hageby) (2018, 2021, 2022). Turklāt Felikss Teriņš 2022. gadā tika atzīts par fināla sērijas labāko basketbolistu (Most Valuable Player jeb MVP). Pēc tam Felikss gadu spēlēja Nīderlandē. Vēl vērts pieminēt, ka Feliksam Teriņam viens no vecvecvectēviem bija Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste.
