Japānā radītās šautenes bija gan Krievijas impērijas, gan arī Latvijas armijas bruņojumā.
Latvijas Neatkarības karā Bermontiādes laikā kaujas notika ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. 1919. gada 4. novembrī Rietumu brīvprātīgo armijas karavīri jeb bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju pilsētas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža-leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Liepājas garnizonu 1919. gada rudenī veidoja 7. Siguldas kājnieku pulka 2. un 8. rota, 6. Rīgas kājnieku pulka 2. rota, kā arī Liepājā saformētais II šķiras zemessargu bataljons un Liepājas papildu bataljons, kura sastāvā novembra sākumā sākotnējās mācības izgāja arī tikai oktobra otrajā nedēļā mobilizētie karavīri.
Lielākā garnizona problēma bija ieroču trūkums, jo nebija iespējams apbruņot visus jaunos karavīrus. Kā liecina Kara muzeja krājumā esošās fotogrāfijas, daļa no šiem karavīriem bija bruņoti ar Japānā ražotajām Arisakas sistēmas 1905. gada parauga 6,5 mm kalibra šautenēm Tip38. Tās Latvijas armijas rīcībā bija nonākušas no Pirmā pasaules kara laika vācu armijas trofeju noliktavām Latvijā. Pirmā pasaules kara laikā Japānas armijas pulkveža Nariakiras Arisakas konstrukcijas dažādu paraugu šautenes un karabīnes sava karaspēka vajadzībām bija iepirkusi Krievija. Tip 38 bija 1905. gadā majora Kijiro Nambu uzlabotā ieroča versija. Pārveidotās konstrukcijas aizslēgs ieroci bija padarījis lietošanā daudz drošāku un efektīvāku, tas bija pasargāts no smiltīm un citiem netīrumiem. Arisakas sistēmas šautenēs izmantotās 6,5 mm kalibra patronas bija ar mazāku atsitiena impulsu, kas uzlaboja šaušanas precizitāti, bet joprojām ar labu caursitamību un jaudu. Neatkarīgi no visām pūlēm ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Liepājas iegūšana savā kontrolē būtu devusi bermontiešiem iespēju vēl reizi mēģināt nostiprināties Latvijā, caur ostu saņemt papildinājumu un kara materiālus. Mazākas kaujas notika arī citviet Kurzemē un Vidzemē. Savukārt 11. novembrī bija plānots uzbrukums Ventspilij, taču notikumi Rīgā mainīja šos bermontiešu nodomus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita