Krāsainās konfektes, kas tik ļoti patīk bērniem, iekļāva arī armijas pārtikas devās un pat NASA astronautu uzturā.
Lai gan šokolādes vēsture iesniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē, īsteni populāra tā kļuva tikai jaunajos laikos. Pirmās šokolādes konfektes parādījās XIX gadsimta vidū, bet plašu popularitāti tās ieguva Pirmā pasaules kara laikā, kad britu karavīri frontē sāka saņemt Karaļa Džordža šokolādes kārbu. Kad ASV iesaistījās Pirmajā pasaules karā, tās armijas apgādes korpuss iepirka 20 mārciņu (9 kilogramus) smagus šokolādes klučus, ko pēc tam ar rokām sadalīja un sapakoja individuālās devās. Pēc kara ASV karavīri atgriezās mājās, pieraduši pie šokolādes, un tās popularitāti vēl vairāk vairoja «sausais likums», kura laikā cilvēki meklēja jaunas iespējas, kā uzlabot garastāvokli un gūt pozitīvas emocijas. Iznākumā divdesmito gadu beigās ASV jau varēja iegādāties vairāk nekā 40 000 dažādu veidu šokolādes tāfelīšu.
Garšo labāk par kartupeli...
Sākoties Lielajai depresijai, lielākā daļa mazo šokolādes uzņēmumu bankrotēja par ASV šokolādes industrijas flagmani kļuva Hershey, kam ASV armija uzdeva izstrādāt D-ration tāfelīti, ko varētu izsniegt karavīriem gadījumos, kad normāla pārtikas apgāde ir apgrūtināta. Tāfelītei bija jāsver četras unces (113 gramu), jādod enerģijas lādiņš 600 kaloriju stiprumā, tai vajadzēja izturēt augstas temperatūras un «garšot nedaudz labāk nekā vārītam kartupelim». Pēdējais nosacījums bija domāts tam, lai karavīri šokolādi neuztvertu kā kārumu un neaprītu uzreiz. Lietošanas instrukcijā bija teikts: «Paredzēts apēst lēnām - aptuveni pusstundas laikā. Var tikt izšķīdināts verdošā ūdenī, ja ir vēlme to lietot kā dzērienu.»
D-ration tiešām neizcēlās ar izcilu garšu. Cukurs nespēja nomākt šokolādes rūgtenumu, savukārt batoniņa kartumizturība noteica, ka to nebija iespējams nokost. Otrā pasaules kara laikā Hershey saražoja vairāk nekā trīs miljardus šādu tāfelīšu, kuras lielākoties tika izgatavotas ar rokām, jo šokolādes, cukura, kakao sviesta, sausā piena pulvera un auzu miltu maisījums bija pārāk biezs, lai tās izgatavotu ar standarta mehanizētajām ierīcēm.
Divi M
Arī konfektēm M&M ir saistība ar armiju. To pirmsākumi meklējami XX gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Forests Marss 1932. gadā pārcēlās uz Lielbritāniju, lai tur strādātu Nestle un Tobler šokolādes kompānija. Forests bija Frenka Marsa, šokolādes kompānijas Mars dibinātāja, dēls. Sākoties Spānijas pilsoņu karam, Marss ievēroja, cik ļoti britu brīvprātīgie bija iecienījuši britu ražojuma konfektes Smarties (nejaukt ar šo konfekšu mūsdienu analogu) - būtībā tās bija šokolādes lāsītes, kas noklātas ar cukura sīrupa glazūru.
Pēc atgriešanās ASV Marss iepazinās ar Hershey šokolādes kompānijas prezidenta Viljama Mureja dēlu Benu un aicināja viņu apvienoties kopīgā biznesa projektā. Paralēli tam Marss iesaistījās uzņēmumos Pedigree un Uncle Ben. Sākoties karam Eiropā, bija skaidrs, ka šokolādes un cukura piegādes draud apsīkt, tāpēc Marsam laikus bija jānodrošinās ar rezervēm. Te lieti noderēja pazīšanās ar lielākā ASV šokolādes uzņēmuma prezidenta dēlu, jo tieši tā ļāva tikt pie līguma ar ASV armiju. Par iesaistīšanos kopīgajā uzņēmumā Murejs saņēma piektdaļu M&M akciju, bet viņa uzvārda pirmais burts kļuva par pusi no uzņēmuma M&M nosaukuma.
1941. gadā Marss saņēma patenta tiesības uz jauno saldumu un sāka ražošanu Ņūdžersijas štatā, iepakojot konfektes cilindrveida kartona iepakojumos. Drīz vien pēc ASV iesaistīšanās Otrajā pasaules karā ASV valdība uzpirka visu M&M produkciju bruņoto spēku vajadzībām, karstumizturīgās un viegli pārvadājamās šokolādes tabletītes iekļaujot ASV karavīru pārtikas devās. Atšķirībā no D-ration, kas būtībā bija uz šokolādes bāzes veidota pārtikas deva ārkārtējiem gadījumiem, M&M bija patiesi gards saldums, kura sastāvs un iepakojums bija kā radīts piegādēm frontei. Karstumizturība bija faktors, kas M&M atšķīra no citiem līdzīgiem produktiem, kas saules staros sāka kust. Cukura glazūra novērsa kušanu, un šī ideja konfekšu ražotājiem ienesa miljonus. Marss savām konfektēm izmantoja moto «kūst tavā mutē, nevis rokās», kas tiek izmantots vēl mūsdienās.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Mars izpirka Mureja daļu uzņēmumā - kompānijai pietika naudas, jo no frontes atgriezušies karavīri turpināja pirkt iecienītās konfektes, kas ļāva izjust zināmu nostalģiju pēc agrākajiem piedzīvojumiem. 1948. gadā kartona cilindrus nomainīja mūsdienās pazīstamais brūnais iepakojums, savukārt no 1950. gada katru konfekti rotāja melns (vēlāk - balts) M burts. Iemesls bija vienkāršs - vizuāli vienkāršais, bet tehniski sarežģītais rotājums atšķīra M&M konfektes no to pakaļdarinājumiem. Sava loma bija arī sauklim: «Meklē M uz katra gabaliņa!»
Tukšie gadi
Divdesmit vienu gadu - no 1976. līdz 1987. gadam - sarkanās M&M konfektes no tirgus pazuda. Pie vainas bija kāds skandalozs pētījums, kas atklāja, ka Amerikā vispopulārākā pārtikas krāsviela FD&C Red Nr2 patiesībā ir spēcīgs kancerogēns. Kaut gan minētā krāsviela netika izmantota M&M ražošanā, tik un tā tika pieņemts lēmums sarkanās konfektes no ražošanas izņemt, lai lieki netracinātu publiku. Sarkanās konfektes tirgū atgriezās tikai astoņdesmito gadu beigās.
Galvenā M&M konfekšu priekšrocība - drošība un izturība pret siltumu - bija iemesls, kāpēc NASA izlēma M&M iekļaut pārtikas devās uz ASV pirmajiem kosmosa atspoguļkuģiem (space shuttle). Un tā 1981. gadā M&M kļuva par pirmajiem saldumiem kosmosā. Sadarbība ar amerikāņu bruņotajiem spēkiem nav beigusies arī mūsdienās - M&M un tā brālēns Skittles vēl joprojām tiek iekļautas ASV armijas MRE (Meal Ready to Eat) uzturdevu pakās.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita