Viens no izplatītākajiem balsta ložmetējiem Latvijas armijā Neatkarības kara laikā bija vācu ložmetējs MG08. Ložmetējs bija veidots pēc amerikāņu konstruktora Hairama Maksima 1883. gadā radītā pirmā ložmetēja parauga. Tam bija ūdens dzesēšana, šaušanai izmantoja 7,92 mm kalibra patronas, ievietotas auduma patronlentē, šaušanas ātrums - līdz 500 šāvieniem minūtē. Ložmetējam bija stabils četrkāju balsts, ko karavīri bija iesaukuši par «ragavām». Lietošanai sagatavota ložmetēja svars varēja sasniegt 69 kilogramus, tā apkalpe sastāvēja no četriem karavīriem.
Šāds ložmetējs bija arī vienas no pirmo latviešu vienību - Cēsu rotas - rīcībā, tai lielinieku pārspēka spiestai 1918. gada Ziemassvētku priekšvakarā atkāpjoties no Cēsīm uz Rīgu. 24. decembrī rotas izlūki virsleitnanta Artura Jansona vadībā, kopskaitā pieci karavīri, bruņoti ar balsta ložmetēju MG08, devās atpakaļ Cēsu virzienā. Pamanījuši ienaidnieka jātniekus-izlūkus, viņi iekārtoja slēpni netālu no Drabešu muižas. Tas atradās netālu no vietas, kur Drabešu muižas ceļš veidoja krustojumu ar lielceļu. Pajūgu viena karavīra apsardzībā noslēpa nedaudz tālāk. Karavīri bija gatavi atklāt uguni gan pa muižas ceļu, gan lielceļu, lai kuru no abiem pretinieks izmantotu. Ar spēcīgu ložmetēja uguni izdevās pārsteigt lielinieku jātnieku grupu, kura virzījās pa muižas ceļu. Izšāvuši divas ložmetēja lentes, izlūki ātri izjauca ložmetēju un atgriezās pie ragavām. Pretinieks bija atkāpies uz Drabešu muižu. Izlūku grupa savu uzdevumu bija izpildījusi - lielinieki atsāka virzīšanos uz priekšu tikai pēc divām dienām, kad bija sagaidījuši papildspēkus. Visticamāk, ka šis pats ložmetējs redzams arī pie Rudbāržu muižas 1919. gada februāra beigās tapušajā fotogrāfijā. MG08 lieliski kalpoja Latvijas armijas karavīriem arī turpmākajos Neatkarības kara mēnešos.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita