Padomju autonoma (1960)
Sešdesmito gadu sākumā rīdziniekiem tika piedāvāts vēl neredzēts pakalpojums - automašīnu noma. Teorētiski ikviens cilvēks, kuram bija autovadītāja apliecība, varēja doties uz Rīgas 2. taksometru parku, uzrakstīt iesniegumu, (tas gan bija jāparaksta arī darbavietas vadītājam un arodbiedrības vadītājam) un saņemt abonenta kartīti, kas ļāva nomāt automobili. Piedāvājumā bija divu veidu automašīnas - vieglā mašīna Moskvič-423 un apvidus auto GAZ-69. Nomas autoparkā bija 33 automobiļi.
Protams, tas nebija bezmaksas pakalpojums. Moskviča īre stundā maksāja 3,60 rubļu, diennaktī 29 rubļus, bet mēnesī - 440 rubļu. Salīdzinājumam - parasta strādnieka vidējā alga tolaik, pirms 1961. gada naudas reformas, bija ap 700-800 rubļu.
Nākotnes plāni bija grandiozi. Bija iecerēts nomas punktus atvērt katrā pilsētā. «Komunālā transporta izplatība un lētums, taksometru parka attīstība padomju lielpilsētu iedzīvotājus atbrīvojusi no nepieciešamības veltīt savus ietaupījumus automašīnas iegādei. Milzu nākotne ir automašīnu iznomāšanai iedzīvotājiem, kas strauji attīstās pēdējo gadu laikā,» sajūsmināti rakstīja prese 1962. gadā. Diemžēl padomju ekonomika spēja sagandēt jebkuru labu ideju, un arī šī nebija izņēmums - nomas mašīnu vasarā visiem nepietika, bet ziemā nebija pieprasījuma, automobiļi lūza, detaļu trūka, tehniskā apkope tika veikta pa roku galam - galu galā, nav jau mans auto. Iznākumā sešdesmito gadu vidū autonomas ideja vienkārši izčākstēja.
Taču foto redzamajai sievietei (biedrei Kalnmalei, kā vēstīja Cīņa) vēl paveicās - viņa auto paspēja iznomāt 1960. gada vasarā, lai atvaļinājuma laikā dotos mēnesi ilgā ceļojumā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita