Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada pavasarī no marta beigām līdz maija vidum frontes līnija starp vācu-latviešu spēkiem un lieliniekiem atradās Lielupes krastos netālu no Rīgas. Maija vidū Padomju Latvijas armijas vadība bija pieņēmusi lēmumu sākt pretuzbrukumu frontes līnijā gar Lielupi. Viena no kaujām šā plāna ietvaros sākās 18. maija rītausmā Kaugurciemā (tagad - Kauguri), kur kāpu zonā ierīkotajos ierakumos pozīcijas ieņēma Latviešu atsevišķās brigādes Studentu bataljona 2. rota kapteiņa Paula Zolta vadībā. Rotas karavīri bija daudz strādājuši pie pozīciju nostiprināšanas - bija ierīkotas segtas šaujamlūkas, ierakumu priekšā vairākās rindās izvietots dzeloņstiepļu aizžogojums.
Taču naktī uz 18. maiju pūta stiprs vējš, tā nestās smiltis sabojāja kapteiņa Zolta rotas abus ložmetējus, turklāt ar krievu ražojuma šautenēm bruņotajai rotai pēdējā brīdī atsūtīja vācu patronas, ko konstatēja, tikai atverot patronu kastes jau kaujas laikā. Kad sākās Padomju Latvijas armijas 1. strēlnieku pulka 1. bataljona uzbrukums, drīz vien beidzās piemērotā munīcija. Sākās atkāpšanās, kuru apturēja kapteinis Zolts, kuram izdevās ar personīgu piemēru motivēt karavīrus doties pretuzbrukumā, iesaistīties durkļu cīņā un atgūt zaudētās pozīcijas. Pretinieks atkāpās, pametot ierakumos savu ložmetēju, ko zoltieši nekavējoties izmantoja pret lieliniekiem. Kaujas laikā krita rotas komandieris kapteinis Zolts, 2. vada komandieris virsleitnants Edvards Grintāls un vēl trīs kareivji, bet vairāki karavīri tika smagi ievainoti.
Kritušo piemiņai 1934. gada 25. novembrī Kauguru kāpās atklāja pieminekli. Piemineklis kalts no Ķemeru apkārtnē iegūta akmens, darbus veica akmeņkalis Paegle. Padomju okupācijas laikā 1948. gadā pieminekli nopostīja. Atjaunoto pieminekli atklāja 1989. gada 18. maijā.
Kaugurciema kaujas norise atklāj, kādus sarežģījumus Neatkarības kara laikā radīja vienību dažādais apbruņojums un viena kļūda, piegādājot ieročiem neatbilstošu munīciju. Konkrētajā kaujā tas skāra rotu, kas bija bruņota ar Krievijā ražotajām 1891. gada parauga trīslīniju (7,62 mm) kalibra šautenēm. Sākotnēji beļģu konstruktora Leona Nagana izstrādātā 1891. gada parauga šautenes konstrukciju bija uzlabojis krievu armijas kapteinis Sergejs Mosins. Nosaukumā iekļautais apzīmējums 3 līnijas apzīmēja tā kalibru, kurā mērvienība 1 līnija atbilst 1/10 collas jeb 2,54 mm. Nagana-Mosina sistēmas šautene bija precīza, vienkārša un izturīga, piemērota lauka apstākļiem ar smiltīm, putekļiem un dubļiem. Tās pēc Krievijas pasūtījuma Pirmā pasaules kara laikā ražoja arī ASV ieroču firmās New England Westinghouse company un Remington. Neatkarības kara laikā Latvijā tika izmantotas gan Krievijā, gan ASV ražotās 1891. gada parauga trīslīniju šautenes.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita