Licenes kauja kļuva par vienu no lielākajām Trīsdesmitgadu kara sadursmēm, kurā cīnījās Svētās Romas impērijas vadītā katoļu līga pret protestantu armiju, kuras mugurkauls bija zviedru korpuss. Vēsturē tā palikusi arī kā kauja, kurā krita kareivīgais Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, ko uzskata par vienu no sava laika izcilākajiem karavadoņiem.
Kā jau tajos laikos bija pieņemts, komandieris nesēdēja kaut kur tālu aizmugurē, bet gan kopā ar saviem karavīriem devās uzbrukumā. Tā darīja arī Gustavs Ādolfs, taču viņa zirgu ievainoja, tādēļ karalis ar vēl dažiem zviedru kavalēristiem atpalika no galvenās vienības. Pavisam nejauši viņam uzdūrās pretinieka kirasieru vienība, un īsā sadursmē karalis tika nogalināts. Par turpmāko versijas atšķiras. Saskaņā ar prozaisko versiju impērijas kirasieri tā arī nesaprata, ko viņi nogalinājuši. Savukārt saskaņā ar heroisko versiju par karaļa līķi izcēlusies sīva cīņa, jo to pievākt gribējuši kā impērijas karavīri, tā arī Gustava Ādolfa tautieši. Beigās virsroku guvuši pēdējie. Pati kauja būtībā beidzās neizšķirti, jo par uzvarētu sevi neatzina neviena no abām pusēm.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita