Neatkarības kara laikā cīņā pret lieliniekiem partizāni izmantoja ieročus ar apzāģētiem stobriem, tā padarot tos kompaktākus.
Latvijas Neatkarības kara laikā lielinieku kontrolētajā Vidzemes austrumu daļā, Latgalē un Sēlijā 1919. gada pavasarī un vasarā daļa vīriešu pašaizsardzības nolūkos bruņojās un iesaistījās partizānu kustībā. To veicināja nevēlēšanās dienēt Padomju Latvijas armijā un lielinieku īstenotā saimnieciskā politika un represijas. Kopumā apmēram 2000 vīru organizēti iesaistījās bruņotā cīņā pret lielinieku varu. Ikdienā izdzīvot viņiem palīdzēja vēl plašāks vietējo iedzīvotāju loks. Partizāni uzbruka vietējiem lielinieku varas pārstāvjiem un atsevišķām karaspēka vienībām, kavēja rekvizīcijas, bojāja telefona līnijas. Ar savu darbību partizāni piespieda lieliniekus izvietot karaspēka vienības arī frontes aizmugurē un pastiprināti kontrolēt ceļus.
Bieži vien nepieciešamība slēpt bruņojumu lika partizāniem izmantot no standarta ieročiem izveidotus apgriežņus. Latvijas Kara muzeja Ieroču kolekcijā glabājas ap 140 šāda veida ieroču, tapuši no visdažādāko, tostarp Mauzera, Vinčestera, Arisaka, Berdana sistēmas, kā arī 1891. gada parauga trīslīniju šautenēm. Ļoti atšķirīgs ir arī ieročiem saglabātais garums un pārveidošanas pakāpes - no tikai nedaudz saīsināta ieroča līdz tādam, kas vizuāli jau līdzinās pistolei.
Viena no lielākajām partizānu vienībām bija leitnanta Artura Veckalniņa komandētie 370 partizāni Cesvaines-Druvienas rajonā Vidzemē. Sava komandiera vadībā viņi 1919. gada 14. maijā uzbruka Cēsu cietumam un atbrīvoja 212 apcietinātos, bet maija beigās pārņēma savā kontrolē un apšaudīja visus lielākos lielinieku atkāpšanās ceļus no Madonas līdz Druvienai. Savukārt virsleitnanta Jāņa Indāna vadībā līdz 500 vīru apvienojās Augškurzemes partizānu pulkā, kas darbojās Ilūkstes apriņķī Asares-Bebrenes-Rubenes apkārtnē. Indāns 9. jūnijā bija dezertējis no Padomju Latvijas armijas un, vienojies ar Latvijas robežas rajonā operējošo Lietuvas armijas vienību virsniekiem, 13. jūnijā Rubenes muižā sapulcēja apkārtnes partizānus, lai izveidotu bruņotu grupu. Viņi sadarbībā ar Lietuvas armiju 1919. gada vasarā kontrolēja ceļus no Bebrenes uz Aknīsti un Jēkabpili, uzbruka vietējām lielinieku varasiestādēm. Lielākās partizānu grupas vēlāk iekļāvās Latvijas armijā. Piemēram, Augškurzemes partizānu pulku 16. augustā kā bataljonu iekļāva 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita