Viena no būtiskām sieviešu apģērba sastāvdaļām - neilona zeķes - par masu produktu kļuva ASV un Japānas saspīlēto attiecību dēļ.
Viss sākās ar to, ka amerikāņu ķīmijas kompānija Du Pont pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados mēģināja radīt īpaši izturīgu materiālu. Strādājot pie tā, nevienam pat prātā nenāca kaut kādas zeķes - kompānijas galvenais klients bija ASV bruņotie spēki, un to vajadzībām tad arī izgudrotāji centās radīt kaut ko jaunu un nebijušu. Du Pont tas bija jauns lauciņš, jo iepriekš kompānija specializējās sprāgstvielu ražošanā un Pirmā pasaules kara laikā tieši ar šo produkciju nopelnīja pamatīgu kapitālu.
Trīsdesmito gadu vidū jaunais materiāls bija gatavs un to patentēja ar visai neizteiksmīgu nosaukumu monopolimērs 66. Tā ražošanai uzbūvēja jaunu rūpnīcu, kas sākumā no jaunā materiāla ražoja īpaši izturīgus diegus, ko izmantoja zvejas tīklos un zobu sukās, arī ķirurģijā šuvēm. Mazliet vēlāk to sāka saukt par neilonu, taču par nosaukuma izcelsmi pastāv vairākas versijas. Viena no tām vēsta, ka, piemeklējot nosaukumu, vārda beigu daļa ņemta no kokvilnas, priekšā pievienojot pašu izdomātu burtu salikumu nyl. Beigās tātad sanāk nylon. Ir arī ekstravagantāka versija, saskaņā ar ko jaunais vārds ir saliktenis no Ņujorkas un Londonas pilsētu nosaukumiem - New York un London -, paņemot pirmos burtus.
1939. gadā nolēma joka pēc no jaunā materiāla izgatavot sieviešu zeķes. Tās nedaudzās laimīgās, kas saņēma pirmos paraugus, bija visnotaļ apmierinātas, taču tobrīd vēl īsti nebija skaidrs, vai šim produktam ir liela nākotne. Problēma bija, ka tirgū neilona zeķēm jau bija viens krietni senāks konkurents - zīda zeķes. Turklāt pēdējās maksāja mazliet lētāk - 1 dolārs pret 1,20 dolāriem par pāri. Un tas bija laikos, kad viens dolārs bija diezgan liela nauda. Kas zina, kāds būtu neilona zeķu liktenis, ja tobrīd nepasliktinātos ASV un Japānas attiecības. Saspīlējums japāņu agresīvās ārpolitikas dēļ auga jau vairākus gadus, līdz 1939. gadā ASV anulēja līdzšinējo tirdzniecības līgumu ar Japānu, būtībā pārtraucot jebkādus ekonomiskos sakarus.
Neko daudz jau amerikāņi no Japānas līdz tam nebija importējuši, taču viena svarīga prece tomēr bija - zīds, kas veidoja vairāk nekā 50 procentus Japānas preču eksporta uz ASV. Ņemot vērā, ka 80 procentus visa Japānas zīda iepirka tieši ASV, amerikāņi ne bez pamata uzskatīja, ka, pārtraucot iepirkumus, būs sāpīgi iezāģējuši japāņiem. Taču bija viens «bet» - no zīda ražoja zeķes, un amerikāņu dāmas nebija mierā ar perspektīvām turpmāk staigāt nošļukušās kokvilnas zeķēs.
Talkā īstajā brīdī nāca Du Pont ar savām neilona zeķēm. Sākumā izgatavoja eksperimentālo partiju, ko tirgoja tikai tām dāmām, kas dzīvo rūpnīcas tuvākajā apkaimē. Rezultāts pārspēja cerēto: nedēļai paredzēto zeķu krājumu izpirka jau pāris dienās. Tādēļ 1940. gada maijā rūpnīca sāka strādāt ar pilnu jaudu.
Bizness gāja kā smērēts. Jau pirmajā tirdzniecības dienā Ņujorkā pārdeva 78 000 neilona zeķu. Droši vien pārdotu arī vairāk, taču tirgotāji, redzot milzīgo pieprasījumu, noteica ierobežojumus - ne vairāk par diviem pāriem vienai pircējai. Kopumā pirmajā gadā izdevās pārdot 64 miljonus neilona zeķu pāru. Fantastisks skaitlis! Tāds tirdzniecības apjoms ļāva samazināt preces cenu zem dolāra, un nu jau zīda zeķēm, pat ja tās no kaut kurienes atvestu, nebija nekādu izredžu izkonkurēt neilonu.
Jau pirmajā tirdzniecības dienā Ņujorkā pārdeva 78 000 neilona zeķu
Taču vēl pēc gada amerikāņu sievietēm pienāca grūti laiki, jo arī ASV iesaistījās Otrajā pasaules karā. Neilonu tagad vairāk vajadzēja tam pircējam, kam tas bija pašā sākumā domāts - ASV armijai. Du Pont pārorientēja ražošanu, un tagad viss neilons tika izmantots bruņuvestu un izpletņu izgatavošanai. Zeķu ražošana pavisam pārtraukta netika, taču būtiski sašaurināta gan - pēc karalaika standartiem katrai amerikāņu lēdijai pienācās seši pāri zeķu, ko izsniedza pret kartītēm. Lielākajām modes dāmām gan tūlīt palīgā steidza kompānija Max Factor, kas sāka ražot tonējušu krēmu, ko varēja uzklāt uz kājām un iegūt zeķu imitāciju. Interesanti, ka tā pati Max Factor ražošanas līnija izlaida arī sejas maskēšanas krāsas amerikāņu karavīriem...
Neilons kara apstākļos kļuva par tik deficītu materiālu, ka ASV valdība izsludināja īpašu kampaņu, aicinot sievietes nodot savas vecās zeķes, lai tās varētu izmantot aizsardzības vajadzībām domātu preču ražošanai.
Viss atkal mainījās pēc kara, kad neilona zeķu ražošana atsākās ar jaunu sparu. Eiropā dislocētie amerikāņu karavīri norēķinos ar vietējiem iedzīvotājiem lielākoties izmantoja divas preces, kas vienmēr bija cenā, - cigaretes un neilona zeķes.
Krievu neilons
Uz neilona uzvaras gājienu reaģēja arī Padomju Savienība, kas, izmantojot vācu zinātnieku iestrādnes, radīja savu sintētisko materiālo, ko nodēvēja par kapronu. Un - par prieku padomju sievietēm - arī no tā piecdesmitajos gados sāka ražot zeķes, bet sešdesmitajos parādījās arī Čehijā ražotas neilona zeķubikses, kas kļuva par lielu deficītu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita