Ukrainā Harkivas tanku rūpnīcā savulaik ražoja tankus T-64 Padomju Savienības armijai, bet tagad Ukraina tos izmanto, lai iznīcinātu Krievijas iebrucēju spēkus. Kaut gan T-64 un T-72 skaitās novecojuši, ukraiņi pierāda, ka Aukstā kara laikā tapušajiem tankiem vēl ir kaujas potenciāls.
Kad 1991. gadā izjuka Padomju Savienība, tā Ukrainai atstāja mantojumā tanku rūpnīcu Harkivā, kur ražoja konstruktīvi diezgan sarežģīto tanku T-64. Sešdesmitajos gados veidojot šo tanku, konstruktori centās iegūt pārākumu kaujaslaukā pār pretiniekiem ar agrāk neizmantotiem jaunievedumiem, piemēram, ļoti kompaktu un jaudīgu 515 kW (700 zirgspēku) divtaktu dīzeļmotoru 5TDF, jaunu materiālu izmantošanu tanka bruņās, kā arī automātisku pielādēšanas sistēmu tā 115 mm gludstobra lielgabalam. Automātiskās pielādēšanas sistēma ļāva samazināt tanka apkalpi līdz trim cilvēkiem. Pēc ilgiem pūliņiem inženieri radīja ļoti kompaktu un labi bruņotu tanku, kas sākumā svēra tikai 38 tonnas. Tanka zemais siluets uzlaboja tā izdzīvošanas spējas kaujaslaukā. T-64 bija pionieris arī citām jaunām padomju tanku tehnoloģijām: 1967. gada modelī T-64A ieviesa jaudīgāku 125 mm gludstobra lielgabalu, bet 1976. gada T-64B tanks varēja izšaut vadāmu prettanku raķeti caur lielgabala stobru. Šāds tanks teorētiski spēja stāties pretī un līdzvērtīgi cīnīties ar gabarītos daudz lielākajiem Rietumos radītajiem tankiem, kuriem bija standarta četru cilvēku apkalpe.
Dārgais T-64 un lētais T-72
Kad 1964. gadā T-64 tika nodots ekspluatācijā, jauno tanku izmantoja tikai un vienīgi padomju armijas tanku pulki. Slepenībā turētais T-64 vairākos tehniskos parametros pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā pārspēja lielāko daļu tā laika NATO tanku. Šis dārgais tanks nekad netika eksportēts ārpus Padomju Savienības, un padomju režīms slēpa ar jaunā tanka ekspluatāciju saistītās tehniskās problēmas, kad tehnoloģiskie jauninājumi nedarbojās tā, kā konstruktori bija iecerējuši. Piemēram, lielgabala automātiskās pielādēšanas sistēmas un pārējo agregātu tendenci ekspluatācijas sākumā bieži niķoties. Atklāto trūkumu novēršana prasīja daudz pūļu un laika.
Kopumā no 1964. līdz 1987. gadam tika izgatavoti apmēram 13 000 dažādu modifikāciju T-64 tanku. Lai gan tas ir daudz, te jāņem vērā, ka tanka ražošana bija diezgan sarežģīta un dārga. Cik zināms, tas bija krietni dārgāks nekā daudz vienkāršākais T-72 tanks, kuru Ņižņijtagilas tanku rūpnīcas inženieri izstrādāja vēlāk, lai papildinātu padomju armijas tanku vienības ar ražošanā daudz lētāku un vienkāršāk ekspluatējamu tanku. Galu galā T-72 ražošanas apjomi būtiski aizēnoja T-64 ne tikai pēc Padomju Savienībā izmantoto tanku skaita, bet arī tās sabiedroto valstu un sabiedroto armijās, gūstot arī panākumus starptautiskajā ieroču tirgū. Dažādu modifikāciju T-72 tankus ražoja arī Čehoslovākijā, Rumānijā, Dienvidslāvijā un Polijā, kā arī vēl vismaz 10-12 citās valstīs saskaņā ar licenci vai bez tās. Kopumā, pēc dažādām aplēsēm, izgatavoti apmēram 25 000 dažādu modifikāciju T-72 tanku.
T-72 ir tanku pasaules tirgū kaut kas līdzīgs AK-47 automātam - uzticama un lēta darba mašīna, kas bija sastopama dažādos karos no Irākas tuksnešiem līdz kalniem Etiopijā, no Sīrijas pilsētām līdz krievu tanku vienību pilnīgai sagrāvei Ukrainā, kur ukraiņu karavīri tos simtiem iznīcināja vai ieguva kā trofejas un vērsa tos pret bijušajiem īpašniekiem.
Kā T-64 kļuva par Ukrainas galveno tanku
Pēc Padomju Savienības sabrukuma komunistiskās impērijas vietā izveidojās neatkarīgas valstis, kuras pārejas periodā piedzīvoja nopietnas politiskas un ekonomiskas problēmas, taču šo valstu lielākā daļa mantojumā saņēma daudz ieroču un bruņutehnikas. Ukraina ieguva lielu daļu saražoto T-64, apmēram 2300 tanku. Turklāt tās rīcībā bija joprojām strādāt spējīga tanku rūpnīca Harkivā. Ukrainas armijas vadība nolēma izmantot tikai jaunākos T-64B un T-64BV modeļa tankus, bet pārējos tankus, sevišķi citās rūpnīcās ražotos T-72 un T-80, nodeva glabāšanā, lai vēlāk varētu pārdot ārzemēs.
Attiecībām ar Krieviju kļūstot arvien saspīlētākām, Ukrainas joprojām ievērojamā militārā rūpniecība strādāja, lai modernizētu T-64 tankus, aizstājot Padomju Savienībā radītās tehnoloģijas ar Ukrainā pašu radītām militārajām tehnoloģijām. Rezultātā tapa jaunā caur lielgabala stobru palaižamā ar lāzera staru vadāmā raķete, kas varēja cauršaut 750 mm biezas bruņas gandrīz piecu kilometru attālumā, un Nož reaktīvās bruņas, kas bija paredzētas, lai aizsargātu tanku pat no bruņusitēju un kumulatīvajiem šāviņiem.
Attiecībām ar Krieviju kļūstot arvien saspīlētākām, Ukrainas militārā rūpniecība strādāja, lai modernizētu T-64 tankus
Kad Krievija 2014. gadā iebruka Krimas pussalā, Ukrainā konservācijā atradās aptuveni 900 T-64, bet vēl 786 lietošanai derīgi tanki T-64B atradās Ukrainas armijas tanku vienībās. Vēlāk sekojošajās kaujās Doņeckas un Luhanskas reģionā 2014. gada augustā Ukrainas karaspēks bija tuvu tam, lai sakautu Krievijas drošības dienestu un speciālo uzdevumu operāciju spēku organizētās separātistu vienības, kad Ukrainā iebruka Krievijas sauszemes spēku astoņas bataljona taktiskās grupas. Ukrainas armijas mehanizētās vienības kaujās pie Ilovaiskas, Debaļceves, kā arī Doņeckas lidostā cieta smagus zaudējumus - vairāk nekā 300 tanku T-64, no kuriem lielākā daļa tanku remonta un evakuācijas mašīnu trūkuma dēļ bija bojātā stāvoklī pamesti jau ārpus kaujaslauka atkāpšanās laikā. Tomēr šo kauju seku analīze rāda, ka 75-80 procentus no ukraiņu T-64 kaujas zaudējumiem radīja krievu artilērijas uguns pārsvars tālās distancēs (haubices, mīnmetēji un BM-21 Grad raķetes), nevis tieša tēmējuma ienaidnieka tanku vai prettanku raķešu uguns.
Vairākās citās karadarbības epizodēs ukraiņu T-64 tanki izrādījās ļoti efektīvi. Piemēram, ukraiņu un krievu tanku sadursmē Logvinovā 2015. gada 12. februārī trīs ukraiņu T-64BM Bulat no 1. tanku brigādes, kas atbalstīja ukraiņu spēku uzbrukumu, iznīcināja līdzīgu skaitu Krievijas armijas T-72 tanku 20 minūtes ilgas kaujas laikā, vienlaikus izturot vairākus tiešus pretinieka triecienus.
Jau 2014.-2015. gada karš ar Krieviju atklāja gan T-64 stiprās puses un gan tā trūkumus. Modernizēto T-64BM Bulat tanku Nož reaktīvās bruņas izrādījās efektīvas. Daži T-64BM bija saņēmuši pat līdz astoņiem tiešiem trāpījumiem ar pārnēsājamiem prettanku ieročiem, pirms tie bija izsiti no ierindas. Tomēr šo tanku atsevišķās reaktīvās bruņu plāksnes nebija paredzētas remontam vai nomaiņai uz vietas kaujas pozīcijās, tāpēc bojātos tankus bija nepieciešams nogādāt remonta rūpnīcā vai improvizētā metināšanas darbnīcā priekšējās frontes līnijas tuvumā.
Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukums atkal iegrūda T-64 augstas intensitātes mehanizētā karā
Tanku modernizācija
Kijiva sāka atjaunot un paplašināt savus bruņotos spēkus, izvelkot no noliktavām vēl saglabātos T-72 un T-80 tankus, kā arī vecāku modifikāciju T-64. Ukraina varēja daudz lētāk modernizēt vairākus T-64BV par viena jauna T-84 Oplot vai T-64BM Bulat cenu, tāpēc Kijiva koncentrējās uz finansiāli daudz pieejamāku T-64BV tanka modernizāciju, bet jaunos tankus eksportēja uz Taizemi, lai gūtu ienākumus savas armijas modernizācijai.
Kopš 2017. gada tanku modernizācija tika īstenota Harkivas un Ļvivas bruņutehnikas rūpnīcās, aizstājot veco T-64 tanka infrasarkano staru tēmēkli Luna ar modernāku otrās paaudzes infrasarkano tēmēkli TPN-1MSW. Tankos iebūvēja arī pilnīgi jaunu SN-4215 GPS navigācijas sistēmu, kas bija izstrādāta, lai nodrošinātu tanka apkalpes orientēšanos kaujaslaukā, kā arī pret radiosakaru traucējumiem drošas un šifrētus sakarus nodrošinošas radiostacijas K-2RB ar darbības rādiusu apmēram 70 kilometru. T-64BV tanka Kontakt-1 dinamiskās aizsardzības elementi tika papildināti arī ar Nož reaktīvajām bruņām. Šie moduļi no citiem dinamiskās aizsardzības moduļu veidiem atšķiras ar to, ka tie ir īpaši izstrādāti, lai novērstu vai samazinātu blakus esošo moduļu bojājumus, tādējādi nodrošinot par 200 līdz 300 procentiem lielāku efektivitāti pret vairākiem prettanku ieroču triecieniem, salīdzinot ar citu tipu dinamiskās aizsardzības moduļu konstrukciju.
Tam sekoja pamatīgi modernizēts tanku vienību komandiera tanka modelis T-64BVK 2021, kurā bija trīs digitālās radiostacijas, kas spēj nodrošināt šifrētus radiosakarus apmēram 500 kilometru rādiusā, papildu ģeneratora bloks, mūsdienīgas dienas/nakts infrasarkano staru kameras, atpakaļskata kamera un pastiprinātas bruņas degvielas tvertnēm un bortiem.
Krievu armijas iebrukuma priekšvakarā 2022. gada februārī Ukrainas armijas rīcībā bija aptuveni 850 tanki T-64, tostarp aptuveni 100 tanku bija Ukrainas Nacionālās gvardes un jūras kājnieku korpusā. T-64 tanki palika standarta aprīkojums arī Ukrainas armijas 1. un 17. tanku brigādēm, savukārt modernizētie T-72 tika iedalīti no jauna izveidotajām Rezerves tanku brigādēm.
T-64 konstrukcijas vecums tomēr liek sevi manīt ar dažiem trūkumiem salīdzinājumā ar jaunākajiem Krievijas T-72 un T-90 tankiem. Piemēram, T-64 ir ļoti lēns atpakaļgaitas ātrums, kas rada problēmas atkāpjoties. Vēl var pieminēt infrasarkano tēmēkļu trūkumu nemodernizētos T-64BV, kā arī pārāk mazu dzinēju jaudu, izņemot T-64BM Bulat modifikāciju.
Problēmas rada arī munīcija. Vismodernākais 125 mm šāviņš, kas ir saderīgs ar T-64 automātisko lielgabala pielādēšanas sistēmu - 3BM42 Mango ar volframa bruņusitēja elementu - tika ieviests 1986. gadā. Pēc tam Krievija ir ieviesusi vairākas uzlabotas 125 mm lielgabalu munīcijas paaudzes, kuras vairs nav saderīgas ar T-64 lielgabala automātiskās pielādēšanas mehānismu. Lielos attālumos ukraiņu T-64 tankiem var būt grūti sašaut Krievijas modernāko tanku priekšējās bruņas, kuras līdzvērtīgas 600-700 mm biezām vai pat biezākām tērauda bruņām.
Tomēr 2022. gada kaujas Ukrainā parādīja, ka lielgabala munīcijas jauda, kā arī tanka jaudas un svara attiecība jeb mobilitāte ir izrādījusies mazāk izšķirošs faktors reālas kaujas apstākļos nekā saprātīga kombinētās ieroču taktikas izmantošana, kā arī spēja pirmajam pamanīt pretinieku un precīzi trāpīt mērķī.
Kremļa invāzijas atvairīšana
Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukums atkal iegrūda T-64 augstas intensitātes mehanizētā karā. Taču šoreiz Ukraina, mācoties no 2014.-2015. gadā gūtās rūgtās pieredzes, savus T-64, T-72, T-80 un pārējo modifikāciju tankus izmantoja asimetriski pret skaitliski lielākajām iebrucēju karaspēka kolonnām, kājniekiem un vieglākām bruņumašīnām, savukārt ukraiņu artilērija un prettanku raķetes radīja lielāko daļu no krievu tanku spēku zaudējumiem.
Vienā no epizodēm Kijivas kaujas laikā, ko nofilmēja pāri lidojošs izlūkošanas drons, var redzēt, ka vientuļš ukraiņu T-64 uzbrūk lielai krievu bruņutransportieru kolonnai, kas dodas cauri ciematam. Ukraiņu tanka apkalpe, šaujot no slēpņa mājas aizsegā, iznīcināja krievu BTR-82 bruņutransportieri. Krievu karaspēka vienības kolonna bija spiesta apstāties un izvērsties kaujai pret vienu vienīgu ukraiņu tanku. Šis piemērs skaidri demonstrēja ukraiņu tanka apkalpes prasmi īstenot labi plānotu uzbrukumu iebrucēju kolonnas flangam, nodarot zaudējumus krievu karaspēkam un aizturot visas vienības virzīšanos uz priekšu.
Tikmēr Ukrainas 1. tanku brigādes T-64BV un T-64BM Bulat tanki, ko atbalstīja teritoriālās aizsardzības vienību kājnieki, sekmīgi aizturēja Krievijas spēkus, kas mēģināja ieņemt Černihivu, aizsargājot Kijivu no ziemeļaustrumiem. Ukraiņu tankisti izturēja vairākas nedēļas daļējā aplenkumā bez apgādes iespējām, līdz Krievijas spēki pēc smagiem zaudējumiem bija spiesti atkāpties no Kijivas aprīļa sākumā.
Ukraiņu tanku kā mobilas artilērijas izmantošana diez vai ir pārsteigums, taču tagad T-64 tanku apkalpes arvien vairāk izmanto dronus pretinieka pozīciju un slēpņu atklāšanai, lai tanku apkalpes varētu sagatavoties precīzi trāpīt dažādos mērķos un iznīcinātu krievu tankus, bruņumašīnas un kājnieku pozīcijas gan ārpus tiešās redzamības līnijas, gan tiešā tēmējumā.
Baumas par tanka nāvi ir pāragras
Simtiem iznīcināto krievu T-72, moderno T-90 un novecojušo T-62 tanku apdegušie vraki mētājas Ukrainas ceļu malās, pilsētu un ciemu ielās, kā arī laukos un mežmalās, radot jautājumu - vai šie sadegušie tanki kļūs par simbolu tam, ka tanks ir novecojis kara ierocis, kuram lemts palikt pagātnē? Ukraiņu atbilde ilgi nebija jāgaida! Ukrainas armijas tanki - gan T-64, gan no Austrumeiropas sabiedrotajiem iegūtie T-72, kā arī ukraiņu rokās nonākušie krievu armijai atņemtie trofeju tanki - sekmīgi izlauzās cauri krievu armijas aizsardzības līnijām Harkivas reģionā Ukrainas ziemeļaustrumos. Tikai dažu nedēļu laikā Ukrainas bruņoto spēku komandieri prasmīgi izmantoja kaujaslaukā savas bruņutehnikas, artilērijas un kājnieku sadarbības sniegtās priekšrocības, lai atgūtu tūkstošiem kvadrātkilometru plašu teritoriju, atbrīvojot vairākas nozīmīgas pilsētas no Krievijas spēku okupācijas.
Kara ironija ir tāda, ka daudzi T-72, T-80 un T-90 tanki, kas piedalījās Ukrainas armijas pretuzbrukumā Harkivas reģionā, agrāk bija atņemti krievu armijai kā trofejas. Ukraiņi šos trofeju tankus saremontēja un sagatavoja tiem apmācītas apkalpes nākamajām kaujām pret krievu armiju. Prasmīgi vadītas tanku vienības un tanki atkal izrādījās ļoti noderīgs ierocis sekmīgajos Ukrainas armijas pretuzbrukumos.
Kad krievu armija bēga no Harkivas apkārtnes, tā atkal pameta simtiem tanku, tostarp modernus un jaudīgus T-80 un T-90 tankus, dažādu tipu kājnieku kaujas mašīnas, bruņutransportierus, artilēriju un autotransportu. Ukraina tagad izmanto šīs mašīnas, lai atgūtu pārējās krievu armijas okupētās teritorijas. Ukraiņu armijas tankiem bija arī izšķiroša nozīme pretuzbrukuma kaujās par Limanu oktobra sākumā, kā arī citos svarīgos frontes sektoros.
Ukrainas spēki kara laikā līdz 2022. gada oktobra sākumam bija iznīcinājuši vismaz 1328 krievu tankus
Ukraina tagad ir sagrābusi daudz Krievijā ražoto tanku, galvenokārt T-72, T-80 un T-90 savas armijas vajadzībām. Tas ir daudz vairāk, nekā ir atveduši Ukrainas Rietumu sabiedrotie, liekot ukraiņu militārpersonām jokot, ka Krievija tagad ir tās galvenā smago ieroču piegādātāja. Turklāt Ukrainas armija, pateicoties tās tanku ekipāžu labākai taktiskai apmācībai un sadarbībai ar pārējām ieroču šķirām, panāk ievērojami efektīvāku tanku izmantošanu kaujas uzdevumu izpildes rezultātus nekā krievu armija. Turklāt jāpiebilst, ka Kremļa propagandistu skaļi reklamēto T-72 jaunāko modifikāciju un jauno T-90 tanku sniegtās taktiskās priekšrocības krievu armijai nav nemaz tik lielas, un tās pašas lielā mērā bija sasniegtas, pateicoties no Rietumiem, īpaši no Francijas, iegūtajām nakts redzamības un lielgabalu uguns tēmēšanas datu apstrādes ierīcēm. Krievu tanku rūpniecības inženieriem tā arī nav izdevies novērst vienu no būtiskajiem padomju tanku konstrukcijas trūkumiem - tanka lielgabala munīcijas glabāšanu kaujas nodalījumā kopā ar ekipāžu, kas tieša trāpījuma gadījumā bieži izraisa visu munīcijas komplekta vienlaicīgu detonāciju un apkalpes bojāeju. Tas arī izskaidro kaujaslaukā uzņemto foto un videomateriālos bieži redzamos sašauto tanku vrakus ar munīcijas sprādzienā norautiem torņiem.
Atklāto informācijas avotu foto un videomateriālu pētnieki ir apstiprinājuši, ka Ukrainas spēki kara laikā līdz 2022. gada oktobra sākumam bija iznīcinājuši vismaz 1328 krievu tankus. Salīdzinājumam: tas ir vairāk tanku, nekā ir visu Eiropas valstu arsenālā. Piemēram, Francijas armijā ir tikai aptuveni 400 tanku, bet Vācijā ir nedaudz vairāk par 250. Protams, ka arī Ukrainas tankisti cieš zaudējumus kaujās, tomēr tie ir daudz mazāki. Līdz 2022. gada 30. septembrim Ukrainas armija ir zaudējusi tikai 178 dažādu modifikāciju T-64 tankus, kā arī pagaidām precīzi nezināmu skaitu trofeju un sabiedrotajiem saņemto tanku. Ukrainas tankisti pierādīja, ka līdzās tanku tehniskajiem parametriem, tanku sekmīgai izmantošanai karadarbībā ļoti svarīgs faktors ir armijas vienību komandieru un tanku ekipāžu kvalifikācija, kā arī karavīru motivācija cīnīties pret tādu skaitliski lielāku un teorētiski daudz spēcīgāku pretinieku kā Krievijas armija.
Galvenā mācība no tanku kara Ukrainā, kas patiesībā jau bija iegūta abu pasaules karu laikā, bet šķietami vairākkārt bijusi lemta aizmirstībai Krievijas armijā, ir tāda, ka tanki jāizmanto savstarpēji sadarbojoties vienotā komandā ar kājniekiem, izlūkošanu, aviācijas un artilērijas uguns atbalstu. Militārās vienības, kas sastāv tikai no bruņutehnikas, ļoti ātri var ciest smagus zaudējumus, saduroties ar labi organizētu prettanku aizsardzību.
Kara pirmajos mēnešos krievu armijas darbībai bija raksturīga ārkārtīgi vāja un neprasmīga tanku izmantošanas taktika Ukrainā, jo Kremļa augstprātīgā un pašpārliecinātā politiskā stratēģija noteica tā armijas militāro taktiku, pieņemot, ka Ukrainas bruņotie spēki uzreiz sabruks. Tas veicināja to, ka daudzas krievu tanku vienības tika nosūtītas uz priekšu vienas bez kājnieku un artilērijas atbalsta. Krievu tanku vienībām netika nodrošināta aizsardzība pret uzbrukumiem no flangiem ar ukraiņu visuresošajiem prettanku ieročiem, īpaši Kijivas priekšpilsētās.
Karadarbības gaita Ukrainā uzskatāmi demonstrē, ka tanka mobilitāte, bruņu aizsardzība un uguns jauda joprojām ir ļoti svarīgs faktors sekmīgām aizsardzības un uzbrukuma militārajām operācijām
Pēc Persijas līča kara 1991. gadā, kad karā dominēja pret Sadamu Huseina režīmu karojošās koalīcijas spēku aviācija, daudzi žurnālisti un teorētiķi apgalvoja, ka tankiem mūsdienu karadarbībā vairs nav nozīmes. Parasti tomēr šie strīdi bija virspusēji, īpaši neiedziļinoties visos mūsdienu karadarbības aspektos. Tomēr reālā karadarbības gaita Ukrainā uzskatāmi demonstrē, ka tanka mobilitāte, bruņu aizsardzība un uguns jauda joprojām ir ļoti svarīgs faktors sekmīgām aizsardzības un uzbrukuma militārajām operācijām. Tanki joprojām plaši tiek izmantoti visā karadarbības zonā Ukrainas teritorijā, taču vadāmo prettanku ieroču draudu dēļ tie tiek izmantoti pavisam citādāk nekā agrāk notikušajos militāros konfliktos. Tanki tiek izmantoti militārajās operācijās gandrīz kā precīzas artilērijas sistēmas tieša lielgabalu uguns atbalsta sniegšana četru kilometru attālumā un netiešai pretinieka apšaudīšanai arī tālākās distancēs.
Pieredzējuši militārie eksperti un militārās vēstures pētnieki saka: «Spējas ātri pārvietot lielu ieroču ugunsspēku kaujaslaukā un nomākt pretinieka kājniekus joprojām būs svarīga. Tanki nav neuzvarami, un tie nekad nav bijuši neuzvarami, bet bez tankiem nav iespējams gūt uzvaru mūsdienu kara kaujās.»
Interesants Ukrainas kara aspekts, ka neatkarīgi no visām iepriekšējām spekulācijām, ka mūsdienu karadarbībā dominēs jaunās tehnoloģijas - vienalga, vai tas būtu digitālās tehnoloģijas, roboti vai pat mākslīgais intelekts -, šajā karā izmantotie ieroči būtu atpazīstami ikvienam Otrā pasaules kara laika karavīram. Tomēr karam ieilgstot, agrāk vai vēlāk Ukrainas bruņotajiem spēkiem radīsies nepieciešamība ieviest savā bruņojumā modernākus Rietumos ražotos mūsdienu galvenos kaujas tanku tipus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita