Viens no ievērojamākajiem latviešu astronomiem un metrologiem, Mendeļejeva tuvākais līdzstrādnieks, cilvēks, kurš noteicis, cik ilgs ir uz Zemes valdošais laiks… Fricis Blumbahs sekoja zvaigznēm, savu likteni izvēlējās pats un nebaidījās rīkoties pēc pārliecības.
Gēni
Fricis Blumbahs piedzima 1864. gada 23. oktobrī starp Lībagu un Stendes muižām, Slaparās. Viņa tēvs Jānis kopā ar māti Gotlību apsaimniekoja kroņa zemi. Fricis ģi-menē bija pirmdzimtais no sešiem bērniem. Zēns auga apķērīgs, viņa bērnība nebija grūta, drīzāk mīlestības un sapratnes pilna. Līdz desmit gadu vecumam viņš, pateicoties mātei, pamatprasmes un izglītību apguva mājās, tad tika uzņemts Talsu pilsētas skolā. Puisēna interese par mērinstrumentiem un daudzie jautājumi par lietu kārtību tika ievēroti jau no mazotnes. Uzreiz bija skaidrs, ka zemes darbi mazo Frici nesaista, lopi ne tik, cita lieta - burti un cipari.
Par Frici ļoti iestājās un arī materiāli skološanos atbalstīja mātes brālis - Lībagu Putniņciema Baložu saimnieks, veterinārzinātņu maģistrs, literatūras un valodniecības pētnieks Kristaps Kārlis Preipičs-Brīvkalns. Viņš bija tam laikam neierasti izglītots latviešu prātnieks, arī vairāku veterinārmedicīnas grāmatu autors un viens no pirmajiem, kurš tās rakstīja latviešu valodā. Savu pirmo darbu Derīgi padomi pie mājaslopu kaites un slimības pazīšanas un ārstēšanas (1882) Brīvkalns sastādīja drīz pēc veterinārārsta diploma iegūšanas, desmit gadus vēlāk sekoja darbs Praktiskā lopu ārstniecība (1904). Dzīves nogalē tapa grāmata Vīriešu un sieviešu kārtas pēcnācēju iedzemdēšana pēc pašizvēles (1925) ar diviem pielikumiem par latviešu valodas pareizrakstību un arī referāts Pamatnoteikumi pēcnācēju dzimuma iedzemdēšanai pēc pašizvēles (1926) - tiem laikiem diezgan revolucionāri garadarbi.
Tieši mātesbrālis kļuva ne vien par Friča galveno mentoru, bet arī par iedvesmotāju. Arī vēlākos gados, apgrozoties akadēmiskā vidē, radniecība ar Brīvkalnu Blumbaham noderēs, bet tas būs pēc tam…
Pabeidzis skolu Talsos, 1880. gadā Fricis iestājas Jelgavas ģimnāzijā. Te viņš atklāj ne vien plašu bibliotēku, bet arī lielu fizikas un citu mērinstrumentu klāstu, bet galvenais - te atradās Latvijā pirmā astronomiskā observatorija. Iespējams, tas noteica viņa dzīves izvēli. Un 1883. gadā, lai gan it kā būtu skaidrs, ka viņam kā vecākajam dēlam pienāktos likt smalko skološanos pie malas un beidzot pārņemt saimniecību, Fricis iesniedz dokumentus un tiek uzņemts Tērbatas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tēvam tas ir trieciens arī tāpēc, ka Fricis ģimenē ir vienīgais dēls. Ko nu? Bet kāds gan cits dzīves ceļš varētu būt jauneklim, kuram ir tikai teicamas un izcilas sekmes? Kā studiju virzienu viņš izvēlas fiziku un astronomiju, bet, lai nopelnītu iztiku, piestrādā universitātes meteoroloģiskajā observatorijā, kur ik dienu veic vismaz astoņus novērojumus. Tā kļūst skaidrs, ka Slaparās saimniekos meitenes, kuras, taisnības labad jāpiezīmē, arī tika izskolotas, Talsos pabeidzot meiteņu skolu.
Pabeidzis skolu Talsos, 1880. gadā Fricis iestājas Jelgavas ģimnāzijā. Te viņš atklāj ne vien plašu bibliotēku, bet arī lielu fizikas un citu mērinstrumentu klāstu, bet galvenais - te atrodas Latvijā pirmā astronomiskā observatorija. Iespējams, tas nosaka viņa dzīves izvēli.
Tuvāk zvaigznēm
Vēl būdams students, Tērbatas observatorijā Fricis apgūst zvaigžņu fotografēšanas prasmes un tiek pie unikāliem zvaigžņu attēliem, kā arī pēta skaņas viļņu izplatību gāzu eksplozijā. Pateicoties šiem pētījumiem, Blumbahs 1889. gadā aizstāv zinātņu kandidāta grādu fizikā. Darba gaitas viņš kā ārštata astronoms sāk Pulkovas obsevatorijā, kas tolaik skaitās lielākā visā reģionā. Apkārtējie ātri vien pamana Friča spēcīgo analītisko prātu, un jaunais speciālists tiek deleģēts padziļināt zināšanas astrofizikā ārzemēs. Viens no viņa komandējumiem ir uz Potsdamas Astrofizikas observatoriju, kur Fricis mēra Zemes atmosfēras radītās līnijas Saules spektrā. Pēc tam Blumbahs dodas uz observatoriju Šveicē, tad uz Parīzi, kur strādā fotogrāfu brāļu Anrī vadībā. Anrī ir tā laika autoritātes zvaigžņotās debess fotografēšanā un iegūto negatīvu apstrādē. Tās ir 19. gadsimta beigas, bet 25 gadus vecais puisis no Latvijas laukiem dodas pētīt zvaigznes uz Vācijas, Francijas un Anglijas observatorijām... Absolūts kosmoss!
Laiku maiņa
Kamēr Fricis iepazīst pasauli, viņa oficiālo darbavietu - Pulkovas observatoriju, kuru savulaik izveidoja matemātiķis un Tērbatas Universitātes profesors Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, bet vadīja viņa dēls Oto Strūve - pārņem rusifikācijas vilnis. No augšas tiek saņemts rīkojums atbrīvot no darba vadību un arī attīrīt gaisu no vāciešiem, līdz ar to tiek atlaists arī Blumbahs, vāciski skanošā uzvārda dēļ. Par to viņš izteicās šādi: “Es par vācieti sevi nekad savā mūžā neesmu uzdevis un vienmēr esmu bijis tādā pārliecībā, ka zinātnieki ir viena tauta jeb biedrība.”
Tomēr viņa profesionālie sasniegumi darīja savu - neraugoties uz tam laikam nepareizo uzvārdu, Fricim piedāvāja darbu Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas fizikālajā zinātniskās pētniecības laboratorijā kā fizikas profesora asistentam. Tieši tur Blumbahu ievēroja pasaulslavenais ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs. Viņš uzteica Friča vispusīgās zināšanas matemātikā, fizikā, augsto spēju koncentrēties uzdevumam un atbildību laboratorisko mērījumu veikšanā. Tādu īpašību kopums un daudzpusība arī mūsdienās ir retums. Tas arī lielā mērā noteica Blumbaha turpmāko karjeras ceļu, zinātnisko izaugsmi un līdz ar to arī likteni. 1893. gadā Mendeļejevs pats personiski uzaicināja Frici pievienoties savai komandai, tā laika zinātnieku absolūtajai elitei - par mehāniķi viņa reorganizētajā Galvenajā svaru un mēru palātā.
Svari un mēri
Lai izprastu Svaru un mēru palātas nozīmīgumu, jāzina, ka tolaik tika izmatotas dažādas mēru vienības, kas bija traucējošs faktors tirdzniecības procesu organizācijai un bieži vien varēja tikt izmantots arī krāpnieciskos nolūkos. Šīs palātas uzdevums bija kontrolēt un nodrošināt dažādu mēru lietošanu, izstrādājot vienotu sistēmu. Kā vienu no mērķiem Mendeļejevs izvirzīja šīs sistēmas atbilstību starptautiskiem standartiem. Blumbahs Galvenajā svaru un mēru palātā kā Mendeļejeva tuvākais līdzstrādnieks nostrādāja 20 gadus, jau pirmajā gadā, pateicoties saviem talantiem un rūpībai, spēja panākt unikālu mēru precizitāti un devās komandējumos uz ārvalstīm. Viņš izstrādāja arī mūsdienās lietotos jarda/collas/metra precīzus pārveidojošos izmērus.
Laika laboratorija
Nākamais uzdevums no Mendeļejeva - izveidot Precīza laika etalona laboratoriju. Blumbahs ēkai, kurā atradās Galvenā svaru un mēru palāta, uzprojektēja speciālu pulksteņa torni. Tajā iekārtojās Laika dienests ar visiem tolaik pieejamajiem modernākajiem ins-trumentiem. Un viņam izdevās šķietami neiespējamais - Blumbahs izstrādāja sekundes etalonu, tā ļoti precīzi nosakot un glabājot laiku. No torņa to izplatīja valstiskas nozīmes iestādēm - telegrāfam, dzelzceļam, pastam un citām, tā nodrošinot vienotu laika sistēmu valstī.
Drīz vien Fricis Blumbahs no padotā kļuva par Mendeļejeva kolēģi, līdzgaitnieku un arī tuvu draugu, kas bieži viesojās viņa mājās. Zināms, ka arī lielākā daļa Mendeļejeva arhīva rakstīta tieši ar Blumbaha roku. Viņš ir arī vairāku Mendeļejeva fotoportretu autors - reti kurš zina, ka Blumbaham bija ķēriens notvert kadrā ne vien zvaigžņu mirkli, bet arī personības starojumu.
Līdzgaitnieks
Vēl viena Blumbaham raksturīga īpašība bija patstāvība, un Mendeļejevs to ļoti novērtēja. Varētu domāt - kā tad tā, tev saka vienu, bet tu dari pa savam prātam. Turklāt - kurš saka! Pats ģeniālais Mendeļejevs!
Bet Fricis neko nedarīja tikai darīšanas vai principa pēc. Viņa līdzgaitnieki savos atmiņu stāstos uzsver - Blumbahs vienmēr visu vairākas reizes pārdomāja, izsvēra un tikai tad, ja uzskatīja, ka kāds cits paņēmiens, tehnika vai risinājums ir optimālāks, pareizāks, produktīvāks, rīkojās pēc sava prāta. Viņš neskrēja saskaņot ar priekšniecību, nebaidījās uzņemties atbildību un vienmēr spēja loģiski pamatot soli pa solim. Mendeļejevs ļoti augstu vērtēja šīs Blumbaha personības kvalitātes, ar laiku jau paļaudamies uz viņu kā uz sevi pašu, un reizēm pat publiski viņu uzslavēja: “Bet pareizi tu darīji, ka neklausīji mani!”
Tā reiz, kad Blumbahs bija palicis par galveno palātā, viņam ienāca prātā, ka netiek jēdzīgi izmantots pagrabs, kas atrodas zem galvenās telpas. Domāts - darīts! Viņš pasauca strādniekus, izsita grīdā caurumu, ielika metāla vītņu kāpnes - protams, bez jebkādas tāmes saskaņošanas.
Bet viss tika izdarīts kvalitatīvi, sienas apdarinātas ar skaņu izolējošiem materiāliem, viss glīti, estētiski, pārdomāti. Izmaksas - kosmoss. Fricis sēž, apmierināts ar rezultātu, bet labi zina - drīz atbrauks Mendeļejevs, un tad jau kā būs, tā būs. Bet Mendeļejevam patīk. Iespējams, tādēļ, ka arī viņš pats bija pēc dabas neatkarīga un ambicioza personība. Vai varbūt tādēļ, ka Blumbaham bija vēriens. Vai arī laba gaume un pedantiska rūpība visā, ko dara, vai vēl kāds iemesls… Kas to lai zina? Jo citi avoti liecina, ka Mendeļejevs nevarēja ciest izšķērdību, bija prasīgs, pieprasīja bezierunu paklausību. Taču ar Frici viņam attiecības veidojās citādi.
Tomēr kā vadītājs Blumbahs neesot bijis tas ideālākais - kaut vai tāpēc, ka administratora, papīru darbs viņu neesot īsti interesējis. Arī tādēļ, ka, būdams perfekcionists, Fricis labprātāk visu darīja pats, bet - cik daudz un ātri var izdarīt viens?
Tomēr viena tolaik šķietami kaitinoša viņa īpašība ir izrādījusies noderīga vēstures pētniekiem, proti, Blumbahs reti izmeta kādu papīru, un viņam apkārt vienmēr krājās dokumentu, rēķinu, biļešu, piezīmju kalni. Vispirms, lai situāciju uzlabotu, tika ieviesta mape Svarīgi, tad mape Ļoti svarīgi un vēl viena - Ārkārtīgi svarīgi…
Laikmeta beigas
1907. gadā Dmitrijs Mendeļejevs nomira. Lai gan jaunais Galvenās mēru un svaru palātas vadītājs bija gatavs paturēt Blumbahu darbā, visi Mendeļejeva iesāktie pētnieciskie projekti vairs nevienu neinteresēja. Tad ko lai tur vēl darītu Fricis? Pat ja viņam ar laiku radās iespēja pašam vadīt palātu, tā nebija viņa lieta. Šis dzīves periods bija beidzies. No šiem divdesmit plecu pie ple-
ca ar izcilu personību kopā pavadītajiem gadiem viņš paņēma akurātesi jeb precizitāti. To pašu, kuru Mendeļejevs bija tik ļoti augsti novērtējis reiz jaunajā puisī.
Vēl starp vēstures rindām ir nolasāms kāds mīlas stāsts - Friča neatbildēta vai, pareizāk sakot, nenotikusī mīla pret Mendeļejeva sievu Annu. Palasot viņas dienasgrāmatas, tur parādās gan Blumbaha portrets, gan izteicieni, gan arī, saprotams, var ieskatīties gados veca, ar tuberkulozi sirgstoša, bet harismātiska vīrieša - Mendeļejeva - un ļoti jauniņas, emocionālas, mākslinieciski radošas meitenes laulības ainās, kas ir gana kaislīgas; ģimenē aug četri bērni. Slavenajam zinātniekam, uzsākot šīs attiecības, bija 42 gadi un sieva, no kuras izšķirties bija teju neiespējami, savukārt Annai - sešpadsmit. Kā zināms, bildinot meiteni, Mendeļejevs, šis visādi un absolūti ģeniālais, izcilais, ar ekstraordināru prātu un talantiem apveltītais cilvēks, esot teicis - vai nu tu būsi mana, vai arī es pielikšu sev roku…
Te Fricim nebija nekādu variantu. Un, visticamāk, viņš arī īsti neko nedarīja. Tikai izsekojot pierakstiem, saprotams, ka viss tā līdz galam nav skaidrs arī no Annas skatpunkta - kāpēc tas latvju puisis mani skicē, fotografē? Kāpēc domīgs sēž un klusējot lūkojas - ilgi... Nu labi, kad abi satiekas, Blumbahs vairs nav gluži puisis, pārkāpis trešo desmitu. Anna ir tikai četrus gadus par viņu vecāka, kamēr viņas vīrs… Tomēr - kā gan viņš varētu kaut ko pasākt saistībā ar sava mentora “dzīvības eliksīru”? “Acu gaišumu”? “Dūjiņu”? “Svaigo pļavas ziediņu”? Jo tieši tā Mendeļejevs dēvēja savu Annu. Un mēs varam tikai mēģināt iztēloties, kā šajā situācijā jutās Blumbahs ar savu kaislīgo dabu - dzimis taču Skorpiona zīmē.
Citu sieviešu Friča dzīvē vairs nebūs. Tikai tās, kas debesīs. Zvaigznes.
Interesanti
• Veicis daudzus zinātniskus pētījumus, daudz publicējies.
• Blumbaha vārdā nosaukts astereoīds 352646 Blumbahs.
• Izcilu Finslera komētas attēlu autors.
• 1896., 1906. un 1914. gadā Blumbahs vadīja ekspedīcijas, pētot Saules aptumsumus.
• 1896. gada 28. jūlijā (pēc vecā stila) Jakutijā aptumsuma laikā uzņēma Saules vainaga attēlus ar garfokusa koronogrāfu. Šiem attēliem bija liela nozīme Saules vainaga pētījumos. Šajā ekspedīcijā Mendeļejevs sūtīja līdzi Blumbaham savu dēlu: “Uzticu jums viņu audzināt.” No mentora puses tas bija ārkārtīgi augsts uzticības apliecinājums.
• Astronomijas amatieris Miķelis Gailis uzbūvēja Friča Blumbaha vārdā nosauktu teleskopu, kas tika uzstādīts Siguldas observatorijā un darbojās tur līdz 20. gadsimta 80. gadiem.
• Talsos zinātnieka vārdā nosaukta iela. Viņam veltīta arī pastmarka un aploksne.
• 1951. gadā tēlnieks Teodors Zaļkalns izveidoja Friča Blumbaha krūšutēlu.
• Blumbaha kapa vietu rotā tēlnieka Uģa Sterģa veidots kapakmens, kurā saglabāta balta strēle, kas akmeni pāršķeļ divās daļās. Tā simbolizē cilvēka dzīves divas esamības iespējas - zemi un debesis.
• Mākslinieks Jānis Strupulis uz Friča Blumbaha 120 gadu jubileju izgatavoja medaļu.
• Slaparu māju vietā 1989. gadā uzstādīts akmens, lai iezīmētu vietu,
kur Blumbahs veicis astronomiskos novērojumus. Atgriezies dzimtenē, Slaparos viņš pavadīja katru brīvo atvaļinājuma brīdi. Pašas mājas pagājušā gadsimta 70. gadu beigās diemžēl nodega.
• Fricim Blumbaham piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmā goda locekļa tituls, Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums un citi augsti novērtējumi
Jaunas tāles
Tad zinātnes ceļš Blumbahu ved uz konferenci Parīzē, pēc tam uz Šveici, Ženēvu, kas, šķiet, ir pasaules mēru precizitātes centrs. Tur Fricis pēta paraboliskā spoguļa teleskopa optisko un mehānisko montāžas daļu kvalitāti. Te ir arī Ženēvas observatorija un paveras iespēja uzkāpt Jungfrau kalnā, kur 3,5 tūkstošu metru augstumā viņš kopā ar astronomu Emīlu Šēru pēta zvaigznes. Tālāk Blumbahs dodas uz Angliju, kur no 1921. līdz 1926. gadam Londonā vada astronomisko teleskopu izstrādi un citus procesus. Nākamais darba pienākums gan krietni ietekmē veselību - turpat Londonā Fricis vada Baku naftas produktu kvalitātes produktu pārbaudes, bet darbs benzīna tvaiku piesātinātā telpā nenāk par labu pusmūža vīram. Viņš pārceļas uz Anglijas dienvidrietumiem, atrodot mierīgāku darbu Normena Lokjēra astronomijas observatorijā. Tieši tur 1937. gadā Blumbahs uzņem Finslera 1937f komētas attēlus, kurus Anglijas Karaliskā astronomijas biedrība atzina par perfektiem, ievietojot starp izcilajiem meistarības pa-raugiem.
Atgriešanās
Un tad diezgan negaidīti Fricis saņem aicinājumu no Latvijas. Visbeidzot viņš ticis pamanīts arī te. Latvijas Universitāte aicina Blumbahu ieņemt godpilno privātdocenta vietu Astronomiskajā observatorijā, viņa galvenais pienākums - uzraudzīt un reģistrēt astronomisko pulksteņu gaitu. Fricim ir 75 gadi. Viņš ir zināms un atzīts pasaulē: Anglijā, Vācijā, Šveicē, Krievijā, Itālijā, Holandē, Vidējos Austrumos, pat Mezopotāmijā. Bet tagad viņu aicina uz mājām... Saprotams, viņš piekrīt, īpaši jau tādēļ, ka pēdējo reizi brauciens uz šo pusi bijis, šķiet 1900. gadā, kad bija jāizvērtē mēru sistēma, jāveic revīzija Baltijas valstīs. Tad arī pa ceļam bija Rēvele (Tallina), Ventspils, Liepāja, Rīga… Tomēr iegūt atgriešanās atļauju nemaz nav viegli, tas prasa teju gadu ilgu birokrātisku papīru kārtošanu. Bet, kā zināms, liktenim patīk ļauni joki, jo ir 1939. gada vasara - Otrā pasaules kara priekšvakars.
1940. gadā Frici Blumbahu apstiprina par profesoru Astronomijas katedrā, bet jau pēc pāris mēnešiem, sākoties okupācijai, viņš šo posteni zaudē. Tomēr, lai gan lielākā daļa universitātes vadības dodas bēgļu gaitās, Fricis paliek. Neskatoties ne uz ko, katru dienu viņš dodas uz darbu un pieskata, lai laiks darbotos precīzi. Viņam ir arī būtiski nosargāt Laika dienesta aparatūru. Šis periods nav viegls nevienam, bet Blumbahs ir sīksts, neraugoties uz vārgo veselību. Karam beidzoties, viņu atjauno amatā, no 1944. gada Fricis vada Latvijas Valsts universitātes Astronomijas katedru, bet, nodibinoties Zinātņu akadēmijai, 1946. gadā kļūst par Astronomijas sektora pirmo vadītāju.
Viņš turpina cīnīties par to, kam tic, līdz pat pēdējam elpas vilcienam, iedvesmojot ikvienu, kuru satiek savā dzīves ceļā. Bet tuvāk savām zvaigznēm kurzemnieks Fricis Blumbahs dodas 84 gadu vecumā. Viņš ir apbedīts I Meža kapos.
352646 Blumbahs ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds. To 2008. gadā LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijā ar Šmidta teleskopu atklāja tās vadītājs Ilgmārs Eglītis sadarbībā ar Lietuvas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūta darbinieku Kazimiru Černi. Astronoma un metrologa, Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmā goda locekļa Friča Blumbaha vārds asteroīdam tika piešķirts 2015. gada 5. janvārī.
Tiek uzskatīts, ka Saules sistēmā ir miljoniem asteroīdu jeb mazu planētu, kas riņķo orbītā ap Sauli. Līdz šim atklātas 584 599.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita