Pirmā pasaules kara laikā, kad Rietumu frontē bija ieildzis ierakumu karš, arvien aktuālāks kļuva jautājums par karavīru personīgo aizsardzību, jo tranšejās strauji pieauga ievainojumu skaits galvā. Vācijā darbs pie tērauda bruņucepures izstrādes sākās 1915. gadā. Par veiksmīgāko piedāvājumu tika atzīts Hannoveres Tehniskā institūta zinātnieka Dr. Frīdriha Šverda izstrādātais bruņucepures variants. Viņam, iepazīstoties ar galvas ievainojumu raksturu, izdevās izstrādāt bruņucepuri, kas labi aizsargāja gan galvu, gan kaklu. Pirmais apaļas bruņucepures ar atliektām malām paraugs testēšanai bija gatavs 1915. gada novembrī, ražošanai to apstiprināja 1916. gada februārī. No apstiprināšanas gada arī atvasināts bruņucepures nosaukums Model 1916 jeb saīsinājumā M16. Pirmās jauno personīgās aizsardzības līdzekli saņēma Verdenas apkārtnē izvietotās vācu armijas vienības, un ievainoto un kritušo skaits tranšejās strauji samazinājās. No 6 mm biezās tērauda sakausējuma plāksnes izgatavotā bruņucepure atkarībā no izmēra svēra no 0,98 līdz 1,4 kilogramiem, tās pasegu veidoja no polsterētas ādas segmentiem, bruņucepurei bija piestiprināta ādas zoda siksna. Bruņucepures sānos iestiprinātie radziņi kalpoja ventilācijai un, ja nepieciešams, papildu bruņu plāksnes piestiprināšanai pieres aizsardzībai. Bruņucepuru ražošanu Vācijā organizēja vairākās rūpnīcās.
Turpmākajos gados bruņucepurei tapa vairākas modifikācijas, attiecīgi precizējot arī tās nosaukumu. Piemēram 1917. gadā, uzlabojot pasegu, sāka ražot M17. Tāda ir arī Latvijas Kara muzeja krājumā esošā bruņucepure, kurai piestiprināta starveida kokarde. Latvijas armijā Neatkarības kara laikā visizplatītākās bija vācu ražojuma M16 tipa bruņucepures, taču reti kad tām bija piestiprināta kāda atšķirības zīme. Neskaitot konkrēto bruņucepuri, muzeja krājumā vēl ir tikai divas fotogrāfijas, kurās var redzēt, ka bruņucepurei karavīrs piestiprinājis kokardi. Atšķirībā no standarta situācijas, kad kokardi stiprina cepures pieres daļā, gan konkrētajai bruņucepurei, gan abās fotogrāfijās redzamajām bruņucepurēm tā ir piestiprināta sānu daļā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita