Lomās: Pols Meskals, Denzels Vašingtons, Pedro Paskāls. Režisors: Ridlijs Skots / ASV, 2024
Gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc piecus Oskarus saņēmušās filmas Gladiators triumfa Ridlijs Skots nolēmis vēlreiz iekāpt tajā pašā upē. Taču diezgan prognozējami rezultāts ir iznācis tāds, ko varētu salīdzināt ar pa diviem lāgiem jau uzsildītu aizvakardienas zupu.
Tā kā šis ir vēstures tematikai veltīts žurnāls, liksim mierā režijas smalkumus, aktiermākslas meistarību, specefektus un visas pārējās specifiskās kinolietas, bet pievērsīsimies tieši vēsturei. Bet no tās viedokļa Gladiators II ir ļoti vājš darbs. Būtībā vēsturiskajai patiesībai atbilst tikai pāris faktu: Geta un Karakalla tiešām bija Romas imperatori; Karakalla tiešām organizēja sava brāļa Getas slepkavību; patiešām bija arī cilvēks, vārdā Makrins, bet mūžīgās pilsētas centrā slējās Kolizejs, kurā notika gladiatoru cīņas. Tie tad arī būtībā ir visi patiesie fakti, tagad varam pāriet pie acīm redzamākajiem izdomājumiem.
Filmā redzamie brāļi imperatori izskatās pēc deģenerātiem, kuri pāris mēnešu lietojuši visas zināmās narkotikas, taču patiesībā, ja ticam vēstures avotiem, abi ir bijuši visai izskatīgi vīrieši. Arī par gļēvuļiem un mīkstpēdiņiem viņus diez vai var saukt, jo, piemēram, Karakalla lielu daļu laika pavadīja karagājienos un nav nekādu ziņu, ka viņš būtu par senatoru iecēlis mērkaķi, kā tas parādīts filmā. Bojā viņš gāja nevis Romā, bet Antiohijā, tagadējās Turcijas teritorijā, kur pret Karakallu atentātu organizēja viens no viņa karavadoņiem, vārdā Makrins. Jā, tas pats, kurš Denzela Vašingtona veidolā Karakallu nozūmē filmā un sevi pasludina par imperatoru viņa vietā. Vēsturiskajai patiesībai gan atbilst tikai pats atentāta fakts, viss pārējais filmas sižets ir fantāzija. Sākot jau ar to, ka filmas Makrins ir tumšādains brīvlaistais vergs, kurš sapelnījis naudu ar gladiatoru cīņām (reālais prototips, lai arī bija dzimis Ziemeļāfrikā, bija pilntiesīgs Romas pilsonis un diez vai tumšādains), un beidzot ar to, ka imperatora tronī noturas vien īsu brīdi, kaut gan reālais Makrins šo posteni ieņēma apmēram gadu. Arī vēsturiskais Makrins tika gāzts sazvērestības rezultātā un nogalināts, taču notika tas turpat Antiohijā, un kā imperators viņš Romā tā arī nekad netika spēris kāju.
Pārējie galvenie tēli ir izdomāti, izņemot vien no pirmā Gladiatora mums jau zināmo ļaunā imperatora Komoda māsu Lucillu, taču realitātē viņa gāja bojā vismaz piecus gadus pirms Karakallas nākšanas pie varas. Fantāzijas auglis ir gan karavadonis Akaciuss, gan Lucillas dēls Luciuss, kurš apstākļu sakritības dēļ kļūst par gladiatoru. Un diez vai realitātei atbilst arī filmas krāšņākā batāliju aina - jūras kauja Kolizejā. To, ka jūras kauju imitācijas tur tiešām varētu būt notikušas, vēsturnieki neapšauba, taču par haizivju dalību tajās gan nav itin nekādu vēsturisku liecību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita