Drošības aspekti Latvijas vēsturē / Guntis Zemītis, LU Akadēmiskais apgāds / 591 lpp.
Interesants skatījums uz Latvijas vēsturi - kādi apdraudējumi mūs ir skāruši daudzu gadsimtu garumā. Parasti, dzirdot vārdu «draudi», nāk prātā neuzvedīgi kaimiņi, iebrukumi un karš, taču patiesībā jau draudu jēdziens ir plašāks un tajā var iekļaut arī epidēmijas vai dabas katastrofas.
Tā ir izdarījis grāmatas autors, ļaujot, piemēram, šo to uzzināt par cilvēku dzīves ilgumu agrāk. Izrādās, ka no Puzes Lejaskroga kapsētas Kurzemē laikā no XIV līdz XVII gadsimta sākumam apbedītajiem cilvēkiem 40 procenti bija bērni vecumā līdz 14 gadiem - tātad mirstība bērnu vidū ir bijusi visai augsta (vislielākā - vecumā starp pieciem un deviņiem gadiem). Savukārt pieaugušajiem atšķirībā no mūsdienām sieviešu dzīves ilgums bijis īsāks nekā vīriešu, jo kopējo statistiku būtiski ietekmēja diezgan lielā iespēja nomirt dzemdību laikā.
Vēl viens no draudu faktoriem bija bads, kas līdz pat XIX gadsimtam bija diezgan periodiska parādība. Tā briesmas ļāva mazināt kartupeļu ieviešana lauksaimniecībā, kam bija tālejošas sekas, jo, mazinoties bada iespējai, pieauga dzimstība. Demogrāfijas uzlabošanos gan ietekmēja arī citi faktori, piemēram, dzimtbūšanas atcelšanas un apstrādājamās zemes iegūšana īpašumā, kas kopumā XIX gadsimta laikā ievērojami palielināja iedzīvotāju skaitu. Kā XIX gadsimta sākumā bija rakstījis Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likuma autors Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelšerna: «Laidīsim putnu, kam vairāk tīk ziedošais pavasaris savas dzimtenes koka galotnē nekā greznā būrī, trūcīga pārtika brīvā gaisā un vairāk nekā bagātais uzturs mirdzošā telpā, - laidīsim viņu laukā zem plašajām Dieva debesīm, lai viņš priecājas par pavasari un bauda dzīvi.»
Kopumā lasītājs šajā grāmatā varbūt arī neatradīs kādus satriecoši jaunus faktus par Latvijas vēsturi, taču te ir pārpārēm mozaīkas gabaliņu, kas ļauj iegūt pilnīgāku pagātnes ainu un saprast notikumu likumsakarības.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita