Karš un sabiedrība Latvijā / Atbildīgais redaktors Ēriks Jēkabsons, LU Akadēmiskais apgāds / 774 lpp.
Šogad aprit 110 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma, tādēļ ir vērts pievērst uzmanību grāmatai, kuras autori, vairāki vadošie Latvijas vēstures pētnieki, aplūko, kādas pēdas tas atstāja Latvijas sabiedrībā, turklāt no visdažādākajiem skatpunktiem. Piemēram, karš atnesa dažādas infekcijas slimības, sākot no holeras un beidzot ar spāņu gripu, kas skāra gan karaspēka vienības, gan lielākās pilsētas, gan bēgļu punktus. Visai interesants ir arī materiāls par vācu okupācijas režīmu Latvijas teritorijā kara gados, par ko līdz šim rakstīts diezgan maz. Vācieši šo zemi uzskatīja par nekulturālu un civilizējamu apgabalu, kur uzvarētājiem jāuzņemas gādība par iezemiešiem. Vācu propagandā dominēja motīvi «par plašumu, netīrību, draudiem un nekārtību, taču interesantiem, primitīviem cilvēkiem». Kāds vācu ārsts pirmos iespaidus par Kurzemē palikušajiem latviešiem bija aprakstījis tā: «Latvieši bija nepatīkama sabiedrība, kas vairumā piederēja pie nabadzīgā slāņa, līdz ar to viņiem bija naids pret izglītotajiem, turīgajiem vāciešiem.» Tādēļ arī, šķiet, tikai loģiski, ka okupācijas administrācijas vadošajos amatos latviešiem nebija vietas.
Vēl kāds interesants kara radīts efekts bija sieviešu lomas palielināšanās, jo, kamēr liela daļa vīriešu bija frontē, viņām nācās ķerties pie darbiem, ko agrāk bija darījuši viņu vīri un brāļi, kas radīja pašapziņas pieaugumu un arvien lielāku vēlmi iesaistīties politikas procesos, kas gan nemaz nebija tik vienkārši. Kā bija teikts kādā 1917. gada Rīgas domes vēlēšanu aicinājumā: «Kā ir ievērota pilsone sieviete, sastādot kandidātu listes? Izņemot nr. 13, neviena no mūsu pilsoņu grupām nav ievērojuse sievietes. Tas ir kauns, tā ir nepelnīta nabadzības apliecība, ko vīri, tēvi, brāļi ir izrakstījuši mums, sievietēm, jo vaj ir jele viens sabiedrisks darbs, kur sieviete nebūtu savu roku pielikuse un godam veikuse?» Kopumā šī ir grāmata, kas ļauj no citas puses paraudzīties uz Pirmo pasaules karu Latvijā - ne tikai no ierasti militārā aspekta, kur dominē stāsti par strēlniekiem, bet arī uzzināt daudz jauna par faktiem, kas parasti paliek ēnā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita