Lomās: Gajs Pīrss, Žaklīna Makenzija. Režisors: Lī Tamahori / Jaunzēlande, Austrālija, 2004
Rit 1830. gads. Pie Jaunzēlandes dienvidsalas krastiem piestāj neliels tirgoņu burinieks. Krastā, kuģiniekiem par lielu izbrīnu, turēdamies pie sava sirmja krēpēm, izpeld viņu galvenais pasažieris Tomass Monro. Izbijis armijnieks, tagad anglikāņu priesteris, viņš mēro daudztūkstošu jūrasjūdžu ceļu uz savu jauno draudzi - nelielu britu kolonistu pilsētiņu Epvortu. Vēl savā dzimtajā pusē pēc Anglijā pavadītajiem pāris gadiem atgriežas vienas no lielākās maoru cilts virsaiša Akatarevas dēls Pahirua.
Kamēr matroži vāc iekuru, Tomass izved nelielā pieguļā savu kumeļu. Tur viņš sastop pirmo iezemieti - jaunu meiteni, kurai atļauj paglaudīt sirmi. Taču drīz vien sākas pirmās nepatikšanas - meitenei un viņas pavadoņiem uzklūp visai asinskāri noskaņoti tautieši. Klope beidzas dinamiski vienā raundā - izrādās, uzbrucējs ir Pahirua papiņš, bet savaņģotais skuķis ir viņa politekonomiskā oponenta, virsaiša Maianui miesīga meita. Monro apmaiņā pret diviem gūstekņiem piedāvā savu zirgu. Līkops tiek noslēgts visai savdabīgi: mainīsim pēc kursa «viens pret vienu», paziņo Akatareva, un otrs nevaļnieks, kurš izrādās Rangimai (tā sauc meiteni) vīrs, tiek noskaldīts ar meri.
Neliela atkāpe par pēdējo. Mere ir viens no savdabīgākajiem tuvcīņas ieročiem visu civilizāciju arsenālu reģistrā. Tam ir apgrieztas piles forma galda tenisa raketes lielumā. Auksto ieroci izgatavo no kādas cietkoku sugas, vaļa kaula vai slīpē no nefrīta, un viena tāda artefakta izgatavošana var paģērēt pat vairākas desmitgades. Meres šauro galu tur plaukstā, kur to drošina zemdelmas apmestā cilpa, kura izvērta starp ieroča spala caurumu. Ar vienu meres sitienu galvas vai kakla rajonā pietiek, lai visdūšīgāko pretinieku, maigi izsakoties, padarītu rāmu.
Pēc šī visai nepatīkamā incidenta Monro ar Rangimai ierodas Epvortā, kur apkopi par ievainoto meiteni uzņemas koloniste - atraitne Šarlote. Pilsētelē ierodas arī virsaitis Maianui, kurš savai atvasei veselības kursa stiprināšanas laikā piekomandē miesassargu. Monro sāk pildīt savus garīdznieka pienākumus, bet sprediķošana pārāk neievelkas, jo baznīcā tiek atrasts Rangimai miesassarga līķis. Angļu protestanti ātri vien atrod vainīgo, kurš, protams, izrādās īrs un ir vienīgais kolonijā dzīvojošais katolis. Monro saprot, ka tas viss ir «feiks», un kopā ar Rangimai un Šarloti transportē karotāja mirstīgās atliekas uz viņa ciltsmājām. Tālāk lente mūs iegremdē maoru paražu un tikumu substancēs, tuvina filmas kulminācijai - visai episkai divu cilšu batālijai. Tajā bez merēm un importa musketēm un pistolēm piedalās arī autentiskie slepkavrīki - garkāju cirvji jeb āvas tehvatehva, kaujas zižļi taiaha un tūningoti, meres atvasinājumi, saukti par vaiaha. Visa šī miesas plosošā bakhanālija rit klusējošo totēmu - pouhvenua - mēmā piekrišanā.
Kāpēc filmas nosaukumu dažviet tulko kā Pasaules malā? Lietvārds convert nozīmē pārbēdzējs, bet verbs konvertēt - pārvērst, mainīt. Te arī rodams filmas galvenais, teoloģiskais vēstījums. Kā viens izglītots laicīgas reliģijas adepts var pārvērsties tumsonīgā, pirmatnējā totēmisma apzīmogotā pagānā? Kad desmit gadus vēlāk tiek parakstīts dokuments par Jaunzēlandes iekļaušanu Britu impērijā, angļu virsnieks Monro jautā: «Kas jums uz sejas?» Un viņš par savu tetovējumu atbild: «Tā ir mana vēsture, mans personīgais stāsts, ser!»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita