Lomās: Kalems Tērners, Ostins Batlers, Entonijs Boils. ASV, 2024
Mēs no sava skatpunkta esam pieraduši domāt, ka Otrā pasaules kara laikā tā īstā karošana bija Austrumu frontē, kamēr amerikāņi un briti Hitleram radīja tikai sīkas neērtības. Savukārt britiem un amerikāņiem Austrumu frontē notiekošais vienmēr ir šķitis kaut kas tāls un svešs. Tas laikam tikai loģiski, jo, kā saka, katram savs krekls tuvāks. Šajā gadījumā - tā fronte, kurā karojuši mūsu vectēvi un vecvectēvi.
Tādēļ tikai likumsakarīgi, ka informācija par Vācijas bombardēšanu mūsu apziņā ir palikusi kaut kur otrajā plānā. Jā, zinām, ka sabiedrotie intensīvi bombardēja Vācijas pilsētas, vairākas no tām, piemēram, Drēzdeni un Hamburgu, nolīdzināja līdz ar zemi, taču neaizdomājamies, ko tas prasīja bumbvedēju apkalpēm. Bet prasīja lielus upurus: briti zaudēja gandrīz 40 000 savu bumbvedēju apkalpju locekļu, bet amerikāņu 8. Gaisa armija, kas dislocējās Britānijā un no turienes lidoja bombardēt Vāciju - 26 000 bojāgājušo.
No šiem skaitļiem vien varam saprast, ka dienests bumbvedēju aviācijā nebija nekāda medusmaize. Bet to, cik tas patiesībā bija smags un asiņains, uzskatāmi tagad varam redzēt miniseriālā Debesu pavēlnieki, par kura kvalitāti liecina kaut vai šis fakts - tā producenti ir Stīvens Spīlbergs un Toms Henkss, kuri kara filmu veidošanā ir vispāratzīti meistari.
Seriāls vēsta par vienas amerikāņu apakšvienības - 100 bumbvedēju grupas - gaitām no 1943. gada vasaras līdz kara beigām. Lielu daļu ekrāna laika aizņem kaujas operāciju atainojums, kas izdevies ārkārtīgi reālistisks. Skatoties kauju ainas, saproti, kādēļ viens otrs lidotājs krita histērijā un kategoriski atteicās doties kārtējā lidojumā, bet dažas apkalpes par labāku uzskatīja aizbildināties ar tehniskiem bojājumiem un nolaisties neitrālajā Šveicē, labi zinot, ka tur viņus internēs un vairāk nevajadzēs karot. Īpaši tas attiecas uz 1943. gadu, kad sabiedrotie vēl nespēja bumbvedējiem nodrošināt iznīcinātāju eskortu, tādēļ vācu zenītartilērija un meseršmiti amerikāņus gāza zemē dučiem. Bet notriekšana apkalpei nozīmēja vai nu bojāeju, vai labākajā gadījumā gūstu. Arī gūstekņu liktenim seriālā ir atvēlēts gana daudz vietas.
Gaisa kauju skati ir ļoti iespaidīgi un paver ieskatu lidotāju skarbi asiņainajā ikdienā, kad no kaujas izlidojuma parasti atgriezās tikai daļa lidmašīnu. Tikai 100. grupa vien kara laikā zaudēja 757 lidotājus, bet 923 krita gūstā. Amerikāņu zaudējumi tik lieli bija arī tādēļ, ka viņi deva priekšroku uzlidojumiem diennakts gaišajā laikā, kad labāk varēja saskatīt mērķi, atšķirībā no britiem, kuri vācu pilsētas bombardēja naktīs, īpaši neuztraucoties par precizitāti.
No vēstures viedokļa Debesu pavēlnieki ir teju vai nevainojams darbs, kurā iztikts bez pārspīlējumiem un nepatīkamu detaļu notušēšanas. Jāredz ikvienam kara vēstures cienītājam - tāds īsumā ir mūsu verdikts.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita
