Lomās: KILIANS Mērfijs, Emīlīja Blānta, Gērijs Oldmens, Mets Deimons, Roberts Daunijs. Režisors Kristofers Nolans. ASV, 2023
Šis ir Holivudas lielbudžeta smēdes un viena no veiksmīgākajiem tās darboņiem Kristofera Nolana jaunākais darbs. Autobiogrāfiska drāma par atombumbas tēvu, sauktu arī par Amerikas Prometeju - kodolfiziķi Robertu Openheimeru. Šī ir Nolana otrā lente pēc Denkerkas, kas veidota pēc vēsturiskām liecībām. Kino var nobaidīt ar savu pilno hronometrāžu, kura ilgst gandrīz trīs stundas. Bet, ja godīgi, kaitina varbūt tikai pēdējās četrdesmit minūtes, jo tajās pazūd iepriekš uzturētais un sabalansētais montāžas un stāstījuma ritms. Ja pirmajās divās stundās stāsts par Roberta jaunības gadiem un Manhetenas projektu organiski un sižetiski mūs patiesi aizrauj, beigu daļa sāk izraisīt žāvas. Un vēl pārspīlēta ir teju nepārtrauktā Alberta Einšteina klātbūtne: vēsturisks ir fakts, ka 1939. gada 11. oktobrī viņš ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam uzrakstīja vēstuli, kurā brīdināja par Vācijas plāniem radīt kodolieročus un aicināja amerikāņus viņus apsteigt; vēl viens vēsturisks fakts - Openheimers viņu 1947. gadā Prinstonas Universitātē nomainīja vecākā teorētiskās fizikas profesora amatā. Tas tad arī būtībā viss, bet te mums Einšteins ir sākumā, pa vidu un beigās.
Citādi viss ir pat ļoti labi, sākot jau ar vēl jauno superfiziķu Heizenberga, Fermī, Tellera, Bora, Diraka un paša Openheimera «tusiņiem», pēdējā visai dīvainās sieviešu izvēles, kur priekšroka tiek atvēlēta fanātiskām komunistēm, un kulminācijā Manhetenas projekta Trinity kodoltests Alamogordo 1945. gada 16. jūlijā, tieši Potsdamas konferences laikā, kas, iespējams, nedaudz sabojāja Staļina pēckara teritoriju apetīti. Metam Deimonam ļoti spilgts padevies ģenerāļa Leslija Grouvsa tēls - tieši viņš bija cilvēks, kurš kontrolēja bumbas radīšanu no finansiālās un militārās puses. Tur viss ir kā šīs šķiras brigadieriem piedien - nežēlīga subordinācija, disciplīna, neizpildāmi termiņi un melns kā velns soldafonisks humors. Lentes vidus ir filmas galvenā un esenciālā daļa. Ņūmeksikā, Losalamosā, tika uzbūvēta pilsēta, kura šā projekta ietvaros divu gadu laikā no 250 cilvēkiem pieauga līdz trīsarpus tūkstošiem. Nolanam, protams, izdodas šo pilsētas būvi nekurienes vidū atainot visai pārliecinoši, bet, iespējams, ASV telekompānijai WGN savā 2014. gada seriālā Manhetenas projekts tas sanāca vēl labāk. Vēl viens mazs kompliments režisora pūrā: bikli, bet tomēr viņš ir pieskāries vēl vienai Roberta Openheimera neviennozīmīgā rakstura šķautnei - pietātei pret valodām un rakstīto vārdu. Viņš, pēc laikabiedru liecībām, esot bijis īstens poliglots - holandiešu valodu viņš iemācījies trijās nedēļās, bet senindiešu eposu Bhagavadgīta baudījis oriģinālā sanskritā. Tieši no šā seno vēdu avota izskan viņa teiktais jau pēc kodolsprādziena tuksnesī: «Es esmu nāve, visu pasauļu sagrāvējs...»
Apskatu noslēdzot, jāpiemin divas filmu baudīt liegušas lietas - nepārtrauktā komunistu spiegu meklēšana, kas senatora Makārtija laikos bija ļoti populāra, un zinātnieku sevis šaustīšana - nē, mēs negribējām, lai to bumbu met, to nebijām tā domājuši, mēs taču tikai zinātnes vārdā, tagad vāksim parakstiņus «pret»... Lētticība, kas ļoti bieži ierobežo zinošu ļaužu emocionālos algoritmus. Vai jūs tiešām domājāt, ka armijnieki jums divus miljardus dolāru (tagad tas būtu 40 reižu vairāk) noskaitīja viena skaļa un novatoriska eksperimenta dēļ?
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita