Latvijas ebreji revolūciju un Neatkarības kara laikā. 1917-1920. Aivars Stranga. LU Akadēmiskais apgāds
Ko vidējais latvietis zina par Latvijas ebrejiem? Vairumā gadījumu droši vien neko daudz - to, ka Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa tika nežēlīgi iznīcināti, un varbūt vēl zinās nosaukt pāris ebreju izcelsmes mūsdienu politiķu vārdus. Tādēļ var teikt, ka Aivara Strangas grāmata mums paver durvis uz maz pētītu un diezgan nezināmu pasauli.
Piemēram, vai zinājāt, ka XX gadsimta sākumā Daugavpilī gandrīz puse iedzīvotāju bija ebreji, bet Kandavā apmēram 45 procenti? Pirmā pasaules kara laikā krievu varasiestādes Kurzemes ebrejus kā neuzticamas personas izraidīja no viņu dzīvesvietām, kā rezultātā trīsdesmitajos gados Kandavā bija vairs tikai 68 ebreji agrāko 1000 vietā.
Vēl viens pārsteigums varētu būt tas, ka Stučkas padomju režīma stutētāju vidū 1919. gadā gandrīz vispār nebija ebreju - šis fakts atspēko bieži dzirdēto un propagandā izmantoto tēzi par to, ka padomju varu uzspieduši «žīdi un komunisti». Latvijas gadījumā ne tuvu tā nebija, jo padomju Latvija bija tīrs sarkano latviešu projekts, kuram Krievijas boļševiku līderi reizēm pat pārmeta antisemītisma iezīmes. Un vēl kāds interesants fakts: spriežot par Latgales piederību Latvijai, vieni no lielākajiem oponentiem bijuši Latgales ebreji, kuri tīri merkantilu apsvērumu dēļ uzskatījuši, ka izdevīgāk būtu palikt Krievijā un Vitebskas guberņā.
Grāmata lasās raiti un teju vai vienā elpas vilcienā, jo Stranga ir viens no tiem vēsturniekiem, kurš informāciju prot pasniegt vienkāršā un interesantā formā, nepārblīvējot stāstījumu ar gudriem svešvārdiem, sniedzot mums iespēju uzzināt daudz ko jaunu par tautu, kura dzīvo mums tepat blakus.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita