Čekas šofera atmiņas. Kārlis Ceipe. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība
Šis ir atmiņu stāsts, kura autors ir komunistiskās partijas biedrs ar garumgaru stāžu, jo sarkanajiem pieslējies vēl Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā. Kādēļ tāda izvēle? Kā var noprast no paša Kārļa Ceipes rakstītā, lielā mērā nabadzības pēc, jo ģimene bijusi visai trūcīga, tādēļ saimnieku, pie kura tēvs strādājis, atmiņu autors īsta proletārieša stilā dēvē par kulaku un strādnieku izsūcēju. Tāds sākums vedina uz domām, ka visa grāmata būs rakstīta padomju ideoloģijas garā, taču tā gluži nav, jo turpmākajā stāstījumā propagandas klišejas pavīd vien retumis, toties ir visai interesants stāsts par pagrīdes darbu, kas lielākoties aprobežojās ar nelegālas literatūras izplatīšanu, un par trīsdesmitajos gados cietumā pavadītajiem mēnešiem.
Kaut gan virsrakstā ne bez pamata pieminēts, ka Ceipe bijis čekas šoferis (1940./1941. gadā vizinājis pašu iekšlietu komisāru Alfonu Noviku, turklāt stūrējis Ulmanim atsavināto limuzīnu), tas lielā mērā ir reklāmas triks, jo nekādu pārsteidzošu atklāsmju par čekistiem atmiņās nav. Vienkārši pārāk īsu laiku Ceipe pavadīja čekā, bet pēc kara darbojās dažādos posteņos, tā teikt, «pa partijas līniju» un strādāja bēdīgi slavenajā Glavļitā par cenzoru. Žēl, bet arī apraksts par Glavļita laikiem ir īss un ar daudzām interesantām detaļām lasītāju nelutina, kaut gan lappuse par to, kā cenzori regulāri izlaupījuši sūtījumus no ārzemēm, ir gana aizraujoša. Krietni vairāk ir par zaļo jaunību, cīņu pret buržujiem un kara laikā piedzīvoto.
Atmiņas rakstītas astoņdesmito gadu nogalē, kad Ceipe jau bija pamatīgi vīlies padomju valstī, kas komunisma ideālus aizstāja ar neefektīvu birokrātiju. Tādēļ beigās nākas par savu mūža veikumu secināt: «Tagad vecuma dienās man jānāk pie atziņas, ka tas bija neproduktīvs, neauglīgs, bezperspektīvs darbs.» Taču par atstātajām atmiņām viņam paldies, jo nemaz jau tik daudzi kādreizējie kompartijas darboņi tādas nav atstājuši, un pavisam maz ir tādu, kas būtu rakstītas cilvēcīgā valodā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita