Režisors: Ridlijs Skots. Lomās: Hoakins Fēnikss, Vanesa Kirbija. ASV, 2023
Holivudas goda pensionārs Ridlijs Skots ir nodevis lietošanai savu kārtējo vēsturisko ekrāna gabalu. Divarpus stundu garais kino vēsta par mūsu ēras, iespējams, dižāko karavadoni un valstsvīru Napoleonu Bonapartu. Filma sākas ar Francijas karalienes Marijas Antuanetes giljotēšanas aktu. Te jau uzreiz mums ir pāris vēsturisku neprecizitāšu. Pirmkārt, pēc klātesošo liecībām, Marija uz ešafota stājās ar gludi skūtu galvu, nevis netīrām rokzvaigznes cirtām. Otrkārt, Napoleons tobrīd esot atradies pie Tileriju pils, bet eksekūcija notika Konkordes laukumā, un tādējādi viņš to varēja noskatīties vien videoierakstā.
Tālāk republikas aizsardzības komisārs ieceļ Napoleonu - tolaik vēl artilērijas kapteini - par ostas pilsētas Tulonas, ko ieņēmis angļu desants un kuru bloķē britu flote, atsvabinātāju. Te notikumi attīstās vēl dinamiskāk - ieradies Tulonā, galvenais varonis atklāj, ka mortīras ir nepareizā kalibra, un turpat, mazā lauka smēdē, pārlej lielgabalus. Jā, nevis rūpnieciskās domnās, bet uz nosacītas laktas, kur kaļ pakavus... Īstenībā Bonaparts vienkārši pārdislocēja artilērijas pozīcijas, jo iepriekšējais aplenkuma komandieris, būdams kavalērists, lielgabalus bija novietojis visai diletantiskā vīzē. Ap šo brīdi kļūst skaidrs, ka filmas diriģents Ridlijs Skots mūs vienkārši noskalo no vēsturiskā autentiskuma platformas.
Vēl viena filmas problēma ir galvenā aktiera reālais vecums. Īsto Napoleona vecuma Fēnikss sasniedz vien ap Vaterlo kaujas laiku, bet filmas sākumā karstasinīgajam korsikānim ir nieka 24 gadi, taču Hoakins, lai cik labs aktieris būtu, neizbēgami izskatās pārdesmit gadu vecāks. Un kāds vēl tur pārgalvīgs, bezbailīgs un harismātisks?! Hoakina Bonaparts ir sasodīti noguris jau no pirmajiem lentes kadriem. Tāds viņš būs visā filmas garumā, vairāk atgādinot flegmatisku un dzīves nomocītu «lūzeri», nevis enerģijas pārpilnu karavadoni un valstsvīru, kāds Napoleons, nenoliedzami, bija lielākajā daļā mūža.
Viņa galvenā mūža mīlestība - Žozefīne - bija piecus gadus vecāka par nākamo imperatoru, taču filmā mēs redzam kaut ko pavisam citu. Labi, pietiks! Tagad par filmas netikumiem un tikumiem. Pirmo ir ievērojami vairāk. Tādēļ sāksim ar otrajiem. Pirmkārt, Napoleons tiešām pirms ģenerālkaujām pats personiski, gluži kā ģeodēzists, no kritiski tuvām distancēm pētīja kaujaslauku un pretinieka spēku izvietojumu. Otrkārt, viņš vienmēr, pat būdams imperators, palika uzticīgs revolūcijas ideāliem un nēsāja žirondistu lentīti. Treškārt, Ridlijs Skots kā superlielkauju rekonstrukciju vecmeistars kādu kvalitāti vēl ir saglabājis - kaut vai, piemēram, Velingtona kājnieku sastāšanos karē Napoleona kavalērijas uzbrukuma laikā.
Bet tik un tā pašus galvenos kinodarba mīnusus nevaram nepieminēt! Filmai nav centrālās ass, vai arī tās arka ir pilnīgi šķība - šķiet, ka tas ir kaut kāds dārgs seriāla projekts, kurā pie epizodēm strādājuši dažādi režisori. Te gan var pieminēt, ka Skots Apple studijai ir apsolījis papildu 92 minūtes materiāla, kas nav iekļauts pēdējās lielekrānu versijas montāžas laikā. Taču kopumā rodas sajūta, ka režisors ir vienkārši izķērnājis materiālu, no kura sanāktu lielisks seriāls vismaz piecu sezonu garumā.
Lielākā bēda ir tā, ka Napoleons kā personība ir sanācis plānāks par pirmklasnieka burtnīcu. Visas tās gaiļa un ērzeļa imitācijas aplecot Žozefīni - tas tiešām ir kaut kāds Korsikas vidējā «pāķa» standarts. Kur lentē izplēnējušas viņa valstiskās reformas muitas, izglītības, sociālās ekonomikas un tieslietu jomā (pēdējās vēl tagad Rietumu demokrātijām ir Bībeles vietā)? Tā vietā esam dabūjuši viegli infantilu Napoleonu, kurš domā tikai par Žozefīni un kārtējo iespēju ar kādu izkauties. Šķiet, ka šī ir viena no vājākajām Skota vēsturiskajām drāmām; varbūt vienīgi tai blakus mīņājas Robins Huds ar Raselu Krovu un Keitu Blanšetu, taču otrās aizstāvībai mēs varam piezīmēt, ka tā tomēr ir viduslaiku pasaka, nevis stāsts par reālu vēsturisku personu.
Plusi
Iespaidīgi batāliju skati un krāšņas dekorācijas
Mīnusi
neizteiksmīgais un pagarlaicīgais Napoleona tēls
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita