Ulmaņlaiki. Latvju autoritārisma īpatnības. Vita Zelče, Māris Zanders. Aminori
Kārtējais sējums Māra Zandera veidotajā grāmatu sērijā Latvijas vēstures mīti un versijas. Šoreiz par Kārļa Ulmaņa valdīšanas gadiem jeb vienkārši Ulmaņlaikiem. Zandera sarunu biedrene ir vēsturniece Vita Zelče, kura lasītājiem paver priekškaru pār daudzām mazzināmām Ulmaņlaiku norisēm un faktiem. Te runa nav tikai par Ulmaņa personību un 1934. gada 15. maija apvērsuma norisi, kam, protams, arī veltīts daudz uzmanības, taču tikpat interesants ir stāsts arī par tā laika presi, ko vadonis diezgan pamatīgi izravēja, atstājot tikai sev lojālus izdevumus. Mūsdienu drukātā prese varētu tikai sapņot par tā laika tirāžām: piemēram, Jaunākās Ziņas izdeva pat 250 000 eksemplāros, bet Brīvā Zemes tirāža sasniedza 180 000. Taču visu to pieskatīja cenzori, kuriem gan sevišķi daudz darba laika nebija, jo laikrakstu un žurnālu redakcijas pašas rūpīgi skatījās, lai neuzrakstītu kaut ko lieku. Tikpat interesants ir stāsts par Latvijas kinoindustrijas un radio attīstību - pēdējais, starp citu, nebija bezmaksas pasākums, jo bija pieejams tikai par abonentmaksu, ko 1939. gadā maksāja 140 000 ģimeņu. Ja vēlaties vēl kādu interesantu faktu, te būs: Radiofons dienā raidīja 11 stundas, un 57 procentus raidlaika aizņēma mūzika, bet ziņas - 12,5 procentus.
Diezgan daudz vietas grāmatā atvēlēts teorētiskām apcerēm par Ulmaņa režīma dabu un nācijas attieksmi pret to, atsaucoties uz autoritatīviem vēsturniekiem, filozofiem un kultūras darbiniekiem. Daļai lasītāju šīs pārdomas varbūt neliksies īpaši aizraujošas, taču arī faktoloģiskā materiāla te ir pārpārēm, bet tā pasniegšana sarunas formā grāmatu padara viegli lasāmu un uztveramu plašai auditorijai, ieskaitot tos, kuriem nopietnas monogrāfijas šķiet garlaicīgas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita